Vēlos kristīt bērnu, gribu noskaidrot kā pieteikt kristības
Реклама: Засоби індивідуального захисту

Vest savus bērnus pie kristības ir kristīgu vecāku pienākums Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem gan arī jāpieder draudzei (jābūt draudzes locekļiem).

• Kā izvēlēties vietu un baznīcu sava bērna kristībām?

Ir pašsaprotami, ka bērns saņems kristību savu vecāku draudzē, draudzei piedaloties, un ne tikai kristījamā radiem. Ar kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlamies bērnu kristīt kādā citā baznīcā, piemēram savā dzimtajā baznīcā, kuras draudzes locekļi vairs neesat, tad tas ir iespējams saziņā ar savas draudzes mācītāju, kurā tagad piederat. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav baznīca vai draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ kristības nav iespējams organizēt baznīcā.

• Kā izvēlēties laiku bērna kristībām?

Bērns pie kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Kristības notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Ja arī mūsdienās var būt grūti iekļauties gadsimtu ilgai parašā kristības rīkot tuvējā svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr kristīgu vecāku pienākums ir bērna kristības organizēt cik iespējams drīz pēc piedzimšanas. Ja norisinājās kavēšanās, tad padomājiet, vai kavēšanās nekļūst par savu kristīgu vecāku pienākumu nepildīšanu un liegšanu bērnam savlaicīgi saņemt tik ļoti būtisku lietu kristības sakramentu. Kristības gavēņa laikā (pirms Lieldienām) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz pēc dzimšanas, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristību izpildīt steidzamā kārtā.

• Ko darīt, ja viens no bērna vecākiem nav draudzes loceklis un nevēlas būt?

Bērnu, kopā ar krustvecākiem pie kristības vedīs ticīgā māte vai tēvs.

• Ko darīt, ja neesam kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?

Vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) ir jāsakārto sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes mācības kurss, pēc mācības apgūšanas un draudzes dzīves iepazīšanas pieaugušie var saņemt kristību un/vai iesvētību un tikt uzņemti draudzē.

• Esam kristīti un iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek?

Būt kristītiem un iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei nevar uzskatīt par normālu stāvokli. Pie kristības/iesvētības esat apliecinājuši savu ticību un apsolījušies dzīvot kristīgu dzīvi, bet, ja jau nepiederat draudzei, to nepildat. Pie bērna kristības jums tiks prasīts apliecināt ticību un apsolīt šajā ticībā audzināt bērnu. Lai to varētu izpildīt, jums jāatgriežas pie ticības un jāatjauno sava draudzes piederība.

• Nevaram atrast krustvecākus, vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?

Jā, ir iespējams. Bērnam jābūt vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam, kas viņu apņemas kristīgi audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī krustvecākus.

• Vecāki nav ticīgi, vai krustvecāki var bērnu vest pie kristības?

Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki bez bērna vecākiem varētu bērnu vest pie kristības, ja bērna vecāki piekrīt kristībai, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā, ka krustvecākiem bez bērna vecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu bērnu kristīgi audzināt, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu kristīgi audzināt. Šādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts krustvecāku draudzē.

• Vai luteriskā Baznīca pieņem pie kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas konfesijas?

Šādi gadījumi ir sastopami, tomēr jautājums ir diskutabls. Šobrīd Latvijas ev. lut. Baznīcā šajā jautājumā nav noteikta kārtība. Gadījumā ja kādu citai konfesijai piederīgo paredzēts aicināt par krustēvu vai krustmāti, tad iesaku ņemt vērā sekojošo:

• Vai tas nav pretrunā ar attiecīgās konfesijas kārtību?

• Vai paredzamo krustvecāku konfesija atzīst kristības došanu bērnam?

• Vai citai konfesijai piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā kā to māca Luteriskā Baznīca?

• Vai citai konfesijai piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas draudzes loceklis (mēdz būt, ka cilvēks šīs konfesijas Baznīcā vienīgi ir kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai turpmāk nav sekojis).

• Cik izmaksās bērna kristības?

Mēdz notikt, ka šis ir pirmais jautājums kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies pieteikt bērna kristības. Baznīca nav iestāde, kur par attiecīgu samaksu sniedz "reliģiskus pakalpojumus" saviem klientiem. Par kristībām samaksa netiek prasīta. Tomēr jāņem vērā, ka draudzes ekonomija pastāv galvenokārt no draudzes locekļu ziedojumiem. Arī vedot bērnu pie kristībām, draudzes locekļi parasti dod draudzei kādu ziedojumu. Īpaši, ja jūsu rocība atļauj rīkot plašākas svinības ap bērna kristībām, tad nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā svinību budžeta. Tāpat ieteicams būtu noskaidrot vai draudzei kristību sakarā nav kādi papildu izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Ja kāds nespēj ziedojumu dot, tas nevar būt par šķērsli kristību saņemšanai.

Atpakaļ uz Jāņa Gintera mājas lapu

Šajā lappusē publicētais ir šīs web lapas autora sastādīts un nav uzskatāma par Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas oficiālu viedokli, tādēļ draudzēs var būt sastopama atšķirīga pieeja kādās atsevišķās detaļās . Tomēr, šo lappusi veidojot, esmu vadījies no Sinodes apstiprinātām Vienotām Kazuālprasībām, kuras visām Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas draudzēm ir vienotas un obligātas.

Lappuse rediģēta 2003. gada 28.jūlijā