Formāli
mani par luterāni var uzskatīt:Formāli
mani par luterāni var uzskatīt:- Ja esmu kristīts un iesvētīts
- Ja dzīvoju kristīgu dzīvi un apliecinu savu ticību saskaņā ar luteriskās Baznīcas mācību
- Ja apmeklēju dievkalpojumus
- Ja vismaz reizi gadā iemaksāju reģistrētu ziedojumu savai draudzei.
- Ja saņemu Svēto Vakarēdienu (ne retāk kā reizi gadā)
- Ja vedu pie kristības un kristīgi audzinu savus bērnus
- Ja esmu ievests draudzes locekļu sarakstā (kartotēkā).
Izslēgšana no Baznīcas
notiek reti. Tam par pamatu var būt smagi grēki vai maldu mācības
sludināšana, atteikšanās atgriezties un grēkus nožēlot.
Izslēgšana no draudzes reizē nozīmē izslēgšanu no
Baznīcas. Tas nozīmē, ja mani izslēdz no draudzes, tad nevaru
iestāties citā luteriskajā
draudzē, pozitīvi neatrisinot problēmas, kuras bijušas par
iemeslu izslēgšanai. Par katru izslēgšanas gadījumu
draudzei jāziņo Konsistorijai.1
Реклама: 3d очки, телевидение и интернет в одном устройстве.
Tomēr draudzēs salīdzinoši bieži notiek atskaitīšana no draudzes locekļu saraksta. No draudzes formāli atskaita tos, kuri
- Vismaz vienu gadu nav saņēmuši Svēto Vakarēdienu
- Vismaz divus gadus nav draudzei devuši ikgadējo ziedojumu 2
Draudzes parasti neatskaita no aktīvo draudzes locekļu saraksta, ja kāds draudzi informējis par vēlēšanos palikt draudzes sastāvā, un norādījis uz iemesliem, kāpēc nav varējis saņemt Svēto Vakarēdienu vai iemaksāt gadskārtējo ziedojumu.
Jāgriežas pie mācītāja ar lūgumu atjaunot draudzes piederību. Ja atskaitīšana ir notikusi tikai kāda vienkārša pārpratuma dēļ (piemēram, neskaidrības dēļ par draudzes locekļa ziedojumu kārtību) bet kristīga dzīve ir tikusi praktizēta, tad atjaunošanās visdrīzāk norisināsies vienkārši samaksājot draudzes locekļa ikgadējo ziedojumu un izdarot atzīmi draudzes dokumentos. Ja noskaidrojas, ka atskaitītais nav Baznīcas kārtībai atbilstoši praktizējis ticīga cilvēka dzīvi, tad draudzes piederība atjaunojama caur grēksūdzi un atgriešanos draudzes dzīvē. Ja kādam, kurš vēlas atjaunoties draudzē nav izpratnes par ticību vismaz atbilstoši iesvētību kursā prasītajam, tad pirms atjaunošanās ir jāapgūst arī vajadzīgās zināšanas.
Draudzes loceklim dotais pienākums "dzīvot kristīgu dzīvi", ietver visu nepieciešamo un ar to pietiek. Tomēr iespējams, ka faktiski mana dzīve nav, kristīga, bet izpildu tikai dažus pienākumus, formāli piederu draudzei, sev un dažiem apkārtējiem šķietu "kārtīgs" draudzes loceklis. Šāds stāvoklis var būt, ja "dzīvot kristīgu dzīvi" interpretēju pa savam. Ja Dieva Baušļus un Svētos Rakstus neuzskatu par dzīves un ticības mērauklu, bet dzīvoju un ticu tā, "kā jūtu savā sirdī", tad tā vairs nav kristīga dzīve, bet kalpošana elkiem– sev pašam, savai sirdij.
Būt luterānim nozīmē savas ticības izpratnes atbilstību luteriskās Baznīcas mācībai. Ja kāds uzskata, ka viņa ticības izpratnes pamatjautājumos ir no Luteriskās Baznīcas atšķirīgs viedoklis, tad tādu cilvēku nevarētu uzskatīt par luterāni. Šī raksta apjomā nav iespējams ietvert ļoti plašo jautājumu kopumu par Luteriskās Baznīcas mācību.
_______________
1 LELB Satversmes
20 pants: Dieva noliedzējus, Dieva Vārda, sakramentu un savas
Baznīcas zaimotājus un nicinātājus, kā arī personas, kas dzīvo
kristīgajai draudzei piedauzīgu, netikumisku vai noziedzīgu dzīvi un
pēc pamācības nelabojas, var ar draudzes padomes lēmumu no draudzes
un Baznīcas izslēgt, kamēr tās nožēlo un labojas. Par ikkatru
izslēgšanu un izslēgtā atpakaļ uzņemšanu jāpaziņo
Baznīcas Konsistorijai. Izslēgtie var mēneša laikā padomes
lēmumu pārsūdzēt. Atpakaļ uz tekstu
2. LELB Satversmes 21 pants: Draudzes locekļi, kuri vismaz reizi gadā nav saņēmuši Svēto Vakarēdienu un kuri 2 gadus nav maksājuši noteiktos ziedojumus draudzes un Baznīcas vispārējām vajadzībām, uzskatāmi kā izstājušies no draudzes un Baznīcas un var tikt uzņemti atpakaļ vienīgi Baznīcas Konsistorijas norādītā kārtībā. Atpakaļ uz tekstu