starp Zemi un Zvaigznēm | Zeme

2000.gada 6.aprīļa polārblāzma Latvijā

2000.gada 6.aprīļa polārblāzma bija viena no šī Saules maksimuma lielākajām polārblāzmām.

Bildes

Ja kādam ir pieejamas polārblāzmas bildes, kas bildētas Latvijā, lūdzu atsūtiet! Vai nu ar pastu vai ar emailu.

 polārblāzma Jan Curtis bilde uzņemta 6. aprīlī ap 10:35 vakarā Aļaskā.

 polārblāzma Un šādi polārblāzma izskatījās Vācijā. (Bildējis Juergen Rendtel netālu no Potsdamas). Vari aspkatīt arī polārblāzmu Itālijā.

Laika skala

4. aprīlis pulsktens 17
Uz Saules notiek Saules vainaga izvirdums Zemes virzienā.
6. aprīlis īsi ap 16:50
Saules vainaga izvirdums sasniedz Zemes magnetosfēru.
6. aprīlis 17:10
Pirmā spēcīgā polārblāzma parādās Krievijas Tālajos Austrumos.
6. aprīlis pulksten 18
Polārblāzma redzama arī Latvijā.
6. aprīlis ap pusnakti
Prieki lēnām beizas (vispirms pilsētniekiem un tad lauciniekiem).

Viss sākās ar Saules vainaga izvirdumu

Saules vainaga izvirdums Saules vainaga izvirduma laikā liels daudzums plazmas, kā tāds milzīgs burbulis, tiek izmests starpplanētu vidē. Šeit redzams 4. aprīļa Saules vainaga izvirdums. Lai izdarītu novērojumus pavadonis ir aiklājis Saulei priekšā disku, kas ir 3 lielāks nekā Saule. Saules kontūra uz diska ir iezīmēta. Zemītei dotas 2 dienas, lai sagatavotu izvirduma "ierašanos".

Saules vainaga izvirdums sasniedz Zemi

 Soho saules vēja dati
Šeit attēlots, kā pavadonis SOHO, mērot Saules vēja ātrumu, novēro Saules vainaga izvirduma ierašanos Zemes tuvumā. Augšējā daļā redzams, kā Saules vējš no 400 km/s īsā brīdī sasniedz ātrumu 600 km/s. Taču svarīgi ir tas, ka vainaga izvirdumā ne tikai ātrums ir lielāks, bet arī ir daudz vairāk jonu, kā tas redzams bildes apakšējā daļā. Salīdzinājumam var teikt, ka Zemei iekļūstot Saules vainaga izvirdumā ir tāpat kā, ja mēs būtu zem dušas un pēc tam palīstu zem ugunsdzēsēju strūklas (ne tikai ūdenim ātrums ir lielāks, bet arī ūdens daudzums pieaug daudzkārt). Tu vari arī apskatīties kāda ir situācija pēdējās 2 dienās*.

 Zemes magnetosfēra Sasniedzot Zemi, Saules vainaga izvirdums saspiež Zemes magnetosfēru. Attēlā zilā ir Zemes magnetosfēra un brūnā ir telpa, kur Saules vējš piebremzējas, lai aptecētu magnetosfēru. Raustītā līnija norāda ģeostacionāro orbītu, kurā atrodas visi televīzijas un citi sakaru pavadoņi. Attēlā redzmas, kā izvirdums saspiež magnetosfēru. Saule ir pa kreisi. Apskaties arī filmu.

Polārblāzma

 polārblāzma Saules vainaga izvirdumam saspiežot Zemes magnetosfēru, tajā rodas lielas strāvas plūsmas, kas plūstot lejup uz Zemes jonosfēru rada lielas enerģijas elektronu kūļus, kas triecas jonosfērā un rada polārblāzmu. Princips ir ļoti līdzīgs parastam televizoram. Tajā elektronu kūļi triecas pret ekrānu, kas noklāts ar speciālu vielu. Elektroni saduroties ar šo vielu ierosina tajā molekulas, savukārt molekulas izstaro gaismu un ļauj mēs skatīties kārtējo raidījumu. (Bildes autors Jan Curtis).

Kad būs nākošā reize

To nevar zināt. Taču kā redzēji paiet apmēram divas dienas pirms Saules vainaga izvirdums, kas kustas Zemes virzienā, saniedz to. Tā, ka laiks sagatavoties ir, - galvenais uzdevums paspēt pabīdīt malā visus mākoņus un iestādīt pareizo laiku tumsas iestāšanai. Brīdinājumus par iespējamiem saules izvirdumiem var uzzināt no www.spaceweather.com, pierakstoties viņu listē.

http://www.iclub.lv/kosmoss/2000_gada_6_aprilis.htm, andris@mpe.mpg.de, pēdējās izmaiņas Mon Sep 25 09:45:04 2000, v.1246, edit