Hronoloģija

Hronoloģiskā pārskatā ir grūti parādīt to, ka daudzi no atklājumiem nav viena cilvēka mirkļa veikums, bet gan daudzu cilvēku un daudzu gadu koprezultāts.

11.gadsimts

Magnētiskais kompass lietots gan Ķīnā gan Eiropā (atklāšanas vieta nezināma)

1600

William Gilbert publicē savu darbu "De Magnete, Magneticisque Corporibus, et de Magno Magnete Tellure" ("Par Zemes Vareno Magnētu"), kurā viņš veic magnētisma studijas un skaidro, ka Zeme ir kā liels magnēts.

1610

Galileo veic sistemātiskus saules plankumu novērojumus ar teleskopa palīdzību (ar neapbruņotu aci tie ir novēroti jau pirms mūsu ēras)

1724

George Graham atklāj magnētiskās vētras, vinelaicīgi tās novēro arī Celsius Anders.

1821

Hans Christian Oersted atklāj, ka ap elektrisko strāvu veidojas magnētiskais lauks (1827.gadā Ampērs to formulē matemātiski, 1831. gadā atklāj elektromagnētisko indukcijas efektu un pēc 1855. gada Maksvells rada vienotu matemātisko aprakstu elektromagnētismam - Maksvella vienādojumus)

1843

Samuel Schwabe, vācu amatierastronoms, pasludina atklājumu par saules plankumu 11 gadu ciklu (tā cēloņi joprojām nav skaidri).

1859

Richard Carrington Anglijā novēro spēcīgu un ātru izvirdumu saules plankuma tuvumā; 17 stundas vēlāk uz Zemes sākas magnētiskā vētra.
Gustavs Kirhofs veic atklājumu par vielu spektrālo starojumu, kas ļauj viņam secināt, ka saules virsma (fotosfēra) ir nokaitēts šīdrums vai cieta viela virs kuras atrodas saules atmosfēra.

1900-3

Kristians Birkelands eksperimentē ar elektronu kūļiem, kas vērsti pret magnetizētu sfēru vakūmā ("terella") un secina ka polārblāzmu veido elektronu kūļi no saules. Viņš arī novēro magnētiskos traucējumus saistībā ar polārblāzmām un ierosina, ka polārblāzmu joslā eksistē lokalizētas "polārās magnētiskās vētras".

1901

Marconi nosūta radiosignālu pāri Atlantijas okeānam. No šiem mēģinājumiem Arturs Kenelijs un Olivers Hevisaids secina ka atmosēras augšējai daļai jābūt jonizētai (jonosfēras atklāšana)

1925

Gregory Breit and Merle Tuve nosaka Zemes jonosfēras augstumu pēc tā cik ilgs laiks paiet radiosignālam ceļā no Zemes līdz jonosfērai un atpakaļ.

1930-1

Sydney Chapman and Vincent Ferraro liek priekšā, ka mangētiskās vētras rodas tad, kad Zemi apņem no Saules izvirdušie plazmas mākoņi

1953

Owen Storey pierāda, ka radio viļņi "vistleri" rodas zibens rezultātā un tie bieži seko Zemes magnētiskā lauka līnijām

1955

Tiek novērots nesaprotams radiostarojums no Jupitera.

1957

pirmais mākslīgais Zemes pavadonis - padomju Sputnik 1.

1958

amerikāņu Explorer 1 un Explorer 3 novēro starojuma joslas
Eugene Parker liek priekšā saules vēja teoriju.
amerikāņu Pioneer 3 novēro ārējo starojuma joslu.

1959

padomju Luniks 2 un 3 novēro saules vēju.

1961

James Dungey liek priekšā mehānismu kā enerģija no saules vēja tiek novadīta Zemes magnetosfērā, veidojot mangētisku sāsaisti starp abiem rajoniem.
Ian Axford and Colin Hines piedāvā alternatīvu variantu bāzētu uz šķidruma berzi starp saules vēju un magnetosfēru.

1962

amerikāņu Explorer 12 novēro magnetopauzi - robēzu starp magnetosfēru un saules vēju.

1964

IMP-1 (Interplanetary Monitoring Platform 1) novēro triecienvilni saules vējā Zemes magnetos'feras priekšā, kā arī garu magnētisko asti Zemes naktspusē.
Syun-Ichi Akasofu (Japan-US) un Sydney Chapman paplašina Birkelanda ieviesto jēdzienu "polārā magnētiskā vētra" un dēvē to par "magnetosfēras substormu".

1971

Jonosfēras skābekļa joni novēroti starp enerģētiskajām daļiņām, kas ir saistītas Zemes magnētiskajā laukā - liecība tam, ka skābekļa joni tiek izrauti no jonosfēras un paātrināti.

1977

amerikāņu S3-3 novēro skābekļa jonu paātrināšanu prom no Zemes saistībā ar polārblāzmas elektronu paātrināšanu Zemes virzienā.

1981

amerikāņu Dynamics Explorer iegūst augstas izšķirtspējas bildes no visas polārblāzmu joslas.

1983

amerikāņu ISEE-3 (International Sun-Earth Explorer 3), pirms došanās uz Giacobini-Zinner komētu, izpēta Zemes magnetoastes tālo daļu.

1985

vācu IRM (Ion Release Module) rada "mākslīgo komētu" palaižot kosmosā bārija jonu mākoni.

http://www.iclub.lv/kosmoss/hronologija.htm, andris@mpe.mpg.de, pēdējās izmaiņas Mon Sep 25 09:45:06 2000, v.1246, edit