****************************************************
starp Zemi un Zvaigznēm
http://www.iclub.lv/kosmoss
2000. gada jūnijs (Nr. 5)
****************************************************

SATURS

- Kā meklēt ārpasaules dzīvību (ieskaitot civilizāciju)
- Lagranža punkti
- Piesviežam! Cik lielai jābūt planētai, lai atverot
šampanieša pudeli, tās korķis varētu tikt palaists
orbītā ap planētu.

****************************************************
AARPASAULES DZIIVIIBA
****************************************************

Arī bezmēness naktī var redzēt koku siluetus pret debesīm.
Tas ir iespējams pateicoties Debess Gaismai (angliski airglow,
kāds var pateikt latvisko nosaukumu?). Šī gaisma veidojas
galvenokārt rekombinējot skābekļa molekulas joniem jonosfēra
(80 km augstumā un augstāk). Atšķirībā no polārblāzma šī
Debess Gaisma tiek izstarota ne tikai ap poliem bet gan visās
vietās uz Zemes. Arī dienas laikā Debess Gaisma ir "tur
augšā" taču mēs to nevaram atšķirt no Saules gaismas.

Kāds tam visam sakars ar ārpasaules dzīvības meklēšanu?
Attīstītas civilizācijas mēs meklējam mēģinot uzminēt
veidus kādos tās kontaktējas ar mums (piemēram
ar radioviļņiem). Taču ārpasaules dzīvība ir jāmeklē
mums pašiem. Viens no veidiem būtu meklēt skābekļa molekulu
klātbūtni planētu atmosfērā, tas varētu liecināt par fotosintēzes
procesiem uz planētas. Debess Gaisma ir ideāli piemērota šim
nolūkam, jo tā nāk no skābekļa molekulām planētas
jonosfērā.

Teleskopā nevar atšķirt zvaigznes no planētām, kas riņķo ap tām,
tāpēc liekas neiespējami pētīt gaismu, kas nāk no planētām
un nevis no pašas zvaigznes. Taču Debess Gaisma spīd ar
noteiktu viļņa garumu, kas ir raksturīgs vienīgi
skābekļa molekulām. Tā kā zvaigžņu atmosfērā nav
skābekļa molekulu (ir tikai skābekļa joni), tad pētot
šos noteiktos viļņu garumus var "redzēt", kas notiek
uz planētas zvaigznes tuvumā.

Ņemot vērā mūsu civilizācijas vēsturi, varbūtība sastapt
ārpasaules dzīvību ir 10000x lielāka nekā varbūtība sastapt
tehnoloģiski attīstītu ārpasaules civilizāciju. Tā kā jāmklē
būs vien mums pašiem, neviens mūs neatradīs.
****************************************************
LAGRANZHA PUNKTS L1
****************************************************

Ja mēs no Zemes ar Lielu Roku saliktu miljonu mazu pavadoņu rindiņā starp
Zemi un Sauli, kas ar viņiem notiktu? Tie kas ir tuvāk Zemei
tie kristu uz Zemes pusi tie kas ir tuvāk Saulei kristu uz Saules pusi.
Kaut kur būtu robeža, kur pavadoņi nekristu ne uz vienu ne uz
otru pusi, bet vienkārši "karātos" starp Sauli un Zemi. Tas ir
Lagranža punkts L1. Šāds punkts ir visās sistēmās
kur viens ķermenis riņķo ap otru (piemēram arī mūsu mēnesim
ir šāds punkts). Zemes Lagranža punkts L1 ir 1.5 miljoni km
attālumā Saules virzienā (100x tuvāk nekā pati Saule).

Lagranža punktam L1 ir liela nozīme kosmisko laika prognožu veidošanā
un zemes magnetosfēras un jonosfēras pētniecībā.
Šajā punktā atrodas vairāki pavadoņi, kas nepārtraukti
novēro saules vēju un saules virsmu. Saules vējš no šī
punkta sasniedz Zemi apmēram pusotrā stundā (bet gaisma
5 sekundēs).

Lagranža punkts nav punkts, kurā Zemes un Saules pievilkšanas spēki
ir vienādi (šis punkts atrodas tikai 250 000 km attālumā no Zemes).
****************************************************
PIESVIEZHAM
****************************************************

Jautājums: Cik lielai jābūt planētai, lai atverot
šampanieša pudeli, tās korķis varētu tikt palaists
orbītā ap planētu.

Atbilde:Ar radiusu apmēram 5 km. Ja labi censtos
(kārtīgi sakratītu un uzsildītu) tad uz Marsa mēness Deimos
to varētu izdarīt (tā radiuss ir 6 km).
http://www.seds.org/billa/tnp/deimos.html

Piesviediens:
(garlaicīgs, tikai tiem kam gribas redzēt procesu un kam
patīk fizika)
-- Divas lietas, jāpiemet šampanieša korķa ātrums un
jānosaka kosmiskā ātruma atkarība no planētas lieluma.
-- Piesviedīsim ar "vienību metodi".
-- Korķa ātrumu izmērīt ar aci ir grūti, taču intuīcija
saka, ka ataisot labi sakratītu pudeli, korķis var uzlidot līdz
2. vai 3. stāvam (apmēram 5m augstu).
-- korķa ātrums v (vienība [m/s]) būs atkarīgs no
augstuma h (vienība [m]) un brīvās krišanas pāatrinājuma
g (vienība [m/s^2]).
-- kombinācija v=sqrt(ģ) dod pareizo ātruma vienību. Seko, ka korķa
ātrums ir sqrt(50) jeb apmēram 7 m/s. (Precīzā formula ir v=sqrt(2ģ)
un rezultāts atsķirtos 1.4 reizes, bet mēs taču vienīgi piesviežam)
-- pirmais kosmiskais ātrums ir mazākais ātrums kāds nepieciešams lai
palaistu ķermeni orbītā ap planētu. Uz zemes tas ir apmēram 7 km/s.
Kā redzams šampanieša korķa ātrums ir krietni par mazu orbītai
apkārt Zemei (arī bez gaisa pretestības).
-- mums jātrod planētas radiuss, kruas pirmais kosmiskais ātrums ir
7 m/s.
-- mēs paredzam, ka planētas radiuss (vienība [m]) būs atkarīgs no
pirmā kosmiskā ātruma v (vienība [m/s]), gravitācijas konstantes
G (vienība [m^3/s^2/kg]) un planētas blīvuma p (vienība [kg/m^3]).
-- kombinācija kas dod pareizās vienības ir
r=sqrt(v^2/G/p). (Precīzā formula atšķiras tikai 2 reizes no mūsu

----

Ja tu vairāk negribi saņemt šos emailus nosūti
emailu uz andris@mpe.mpg.de (Subject: Negribu kosmoss meilu)
Arī savus komentārus vari sūtīt uz to pašu adresi.

----------------------------------------------------
Andris Vaivads tel. +49 (0)89 3299 3831
Max-Planck-Institut fur fax. +49 (0)89 3299 3569
extraterrestrisče Physik email andris@mpe.mpg.de
Postf. 1603
85740 Garčing, Germany
----------------------------------------------------

Реклама: Домовые знаки ценники ростовые фигуры. || курсы итальянского языка