Kosmiskās telpas LIELIE jautājumi

Tūkstošiem zinātnieku nodarbojas ar LIELAJIEM jautājumiem un eksistē arī atbildes uz tiem. Taču tie ir LIELIE jautājumi, jo šīs atbildes vēl pietiekoši neapmierina pārējos zinātniekus, bet tam, kādas ir šīs atbildes, ir liela nozīme tālākā kosmosa izpratnē.

Magnetosfēra

Magnetopauze
Magnetopauze nošķir Zemes magnetosfēru no saules vēja. Tomēr maza daļa no saules vēja enerģijas šķērso Zemes magnetopauzi un nonāk Zemes magnetosfērā. Ir zināms daudz par to kā tas notiek, tomēr pat pamatprincipi šim procesam joprojām tiek asi diskutēti.

Magnētiskās subvētras
Zemes magnetosfērā šad un tad pāris minūšu laikā var notikt lielas izmaiņas magnētiskajā laukā un plazmā. Šīs magnētiskās subvētras ir saistīts ar lielām enerģijas plūsmām. Uz Zemes šajā laikā var novērot stipras un mainīgas polārblāzmas. Kāpēc subvētras ir šāds lēcienveidīgs process nav zināms.

Polārblāzmas
Polārblāzmas rodas lielas ener'gijas elektroniem triecoties atmosfēras augšējos slāņos un tur ierosinot atomus un molekulas. Šos elektronus paātrina elektriskais lauks vairāku tūkstošu kilometru augstumā. Par to kā rodas šis eletkriskais lauks ir daudz pētīts un zināms, taču vienprātības pētnieku vidū nav.

Saules atmosfēra

Saules aktivitātes cikla izcelsme
Vidēji katrus 11 gadus saules plankumu skaits pieaug no gandrīz nulles līdz vairāk kā 100 un atkal nokrīt atpakaļ līdz nullei. Kāds ir cēlonis 11 gadu ciklam joprojām nav skaidrs. Ir zināmas daudzas Saules cikla īpašības kā arī svarīgākie dinamo procesi, kuriem jābūt pamatā saules cikla skaidrošanā (magnētiskā lauka 'generēšana un izmaiņas, kas veidojas plazmai kustoties saules iekšienē). Tomēr pats cikls joprojām ir mistērija un droša nākošo ciklu paredzēšana nav iespējama. Noskaties filmā saules rotāciju viena mēneša laikā.

Saules uzliesmoju daba
Saules plankumu tuvumā virs saules virsmas bieži notiek Saules uzliesmojumi, kuru rezultātā saules atmosfēra lokāli dažu sekunžu laikā uzkarst līdz miljoniem grādu. Vienlaicīgi miljardiem tonnu Saules atmosfēras tiek izsviesti kosmosā. Cēlonis saules uzliesmojumiem un masas izvirdumiem joprojām nav skaidrs neskatoties uz to, ka daudz ir zināms par šo notikumu norisi un procesiem, kas tos virza.

Saules vainaga karsēšana
Saules redzamā virsma ir 6000 grādu karsta, taču Saules vainaga, kas ir Saules atmosfēras ārējā daļa, temperatūra sniedzās pāri par miljons grādiem. Nav skaidrs, kādi procesi uztur Saules vainaga augsto temperatūru un piedevām paātrina Saules vēju, kas rodas Saules vainagā. Parasti ir tā - jo tālāk no siltuma avota, jo aukstāk. Tā tas ir arī Saules iekšienē, taču tuvā attālumā no Saules virsmas Saules atmosfēras temperatūra strauji pieaug. Ir dažādas teorijas un minējumi par Saules vainaga uzkaršanas cēloņiem, taču vienprātības arī šeit nav.

http://www.iclub.lv/kosmoss/nakotne_fizika.htm, andris@mpe.mpg.de, pēdējās izmaiņas Mon Sep 25 09:45:08 2000, v.1246, edit