Explorer - no angļu valodas "pētnieks". Tā tika dēvēti
Amerikas pirmie mākslīgie Zemes pavadoņi, sākot ar slavenākajiem no tiem - Explorer 1 un Explorer 3 -
un beidzot ar Explorer 55. Svarīgākie pavadoņu palaišanas datumi:
4. oktobris, 1957 - Sputnik 1
3. novembris, 1957 - Sputnik 2
31. januāris, 1958 - Explorer 1
26. marts, 1958 - Explorer 3
Attēlā redzams Explorer 1. Pavadoņa ārējā čaula ir noņemta, lai varētu redzēt kas tad tam zvēram ir iekšā.
Kā var redzēt amerikāņi bija lielā steigā pēc pirmajiem Sputnikiem. Pie tam pirmais oficiālais amerikāņu mēginājums nosūtīt mākslīgo pavadoni kosmosā beidzās neveiksmīgi - liesmas to aprija jau uz starta. Tādejādi Explorer 1 tika radīts lielā steigā. Uz pavadoņa bija Geigera skaitītājs, instruments starojuma mērīsanai. Pavadonim lidojot tuvu Zemei, skaitītājs strādāja normāli, taču tas nezin kādēļ pārstāja darboties katru reizi, kad pavadonis attālinājās no Zemes par vairāk kā apmēram 1000 km. Tas notika nevis tādēļ, ka tur nebija starojuma, bet gan tādēļ, ka starojums bija tik liels, ka skaitītājs vairs nespēja to reģistrēt - pavadonis šķērsoja starojuma joslu. Kaut arī pie šī slēdziena varēja nonākt no Explorer 1 datiem, tomēr starojuma joslas tika atklātas analizējot datus iegūtus no Explorer 3. Jāpiezīmē, ka starojuma detektors bija arī uz Sputnik 2, un tur arī bija novērojams starojuma intensitātes pieaugums lielākos augstumos. Neskatoties uz to starojuma joslu atklājums ir pierakstāms Van Allen grupai, kura veidoja Geigera skaitītājus priekš Explorer 1 un 3, un kuri deva arī pareizu skaidrojumu iegūtajiem datiem. Šī iemesla dēļ starojuma joslas bieži tiek dēvētas arī par Van Allen joslām.
Vidējais no trīs vīriem, kuri tur savās rokās Explorer 1, ir van Allens - starojuma joslu krustēvs.
http://www.iclub.lv/kosmoss/sat_explorer.htm, andris@mpe.mpg.de, pēdējās izmaiņas Mon Sep 25 09:45:08 2000, v.1246, edit