Terminu vārdnīca
Dots angliskais nosaukums un īss paskaidrojums.
- alfa daļiņas
- Hēlija atoma kodols, kas sastāv no diviem protoniem un diviem neitroniem.
- Alvēna vilnis - Alfven wave
- Zemas frekvences viļņi, kuri izplatās jonizētā gāzē, kas atrodas magnētiskā laukā.
Piemēri šādāi videi ir Zemes magnetosfēra, saules vējš, tokamaki, utt.
- Astronomiskā vienība - Astronomical unit (AU)
- Vidējais attālums kādā Zeme riņķo apkārt Saulei, 1.496 108 km.
- Auroras kilometru starojums - Auroral kilometric radiation
- Radioviļņu starojums ar frekvenci apmēram 100kHz(?),
kas rodas polārblāzmu paātrinājuma rajonā. Radioteleskopi šādu starojumu
ir novērojuši arī no Jupitera un Saturna.
- Birkelanda strāva (Birkeland current)
- Strāvas, kas plūst no magnetosfēras uz jonosfēru gar magnētiskā lauka līnijām.
- Cikliskā frekvence - cyclofrequency, gyrofrequency
- Lādēta daļiņa magnētiskā laukā riņķo ap magnētiskā lauka līnijām.
Cikliskā frekvence rāda cik riņķus vienā sekundē veic daļiņa.
Ja magnētiskā lauka stiprums ir B, ladētās daļiņas masa ir m un lādiņš e,
tad cikliskā frekvence ir eB/(2 pi m).
- Cikliskā rezonance (cycloresonance, gyroresonance)
- Ja uz lādētu daļiņu, kas riņķo magnētiskā laukā, iedarbojas elektriskais lauks
(piemēram no elektromagnētiskā viļņa), kura virziens nepārtraukti mainās
un visulaiku sakrīt ar daļiņas ātruma virzienu, tad daļiņa ir cikliskā rezonansē un tās
enerģija var ātri pieaugt. Šis ir viens no efektīvākajiem veidiem kā
lādētas daļiņas iegūst lielas enerģijas kosmosā.
- Elektronvolts eV
- Enerģija kādu lādēta daļiņa iegūst šķērsojot 1 V lielu potenciālā lauka kritumu.
1 eV = 1.6 10-19 J. Raksturojot daļiņu enerģiju bieži lieto vienības
kiloelectronvolts (keV) un megaelectronvolts (1 MeV = 1000000 eV).
- Ģeostacionāra orbīta
- Pavadoņa orbīta, kurā novērotājam no Zemes (piem. televīzijas antenai)
izskatās, ka pavadonis nekustīgi karājas gaisā. Šis orbītas augstums ir 35700 km
- augstums, kurā pavadonis apriņķo Zemi tieši 24 stundās.
- Gredzenstrāva - Ring current
- Gredzenveida strāva apkārt Zemei. Lādiņnesēji ir galvenokārt starojuma
joslās satvertie elektroni un joni.
- Heliosfēra (heliosphere)
- Telpa apkārt Saulei, kurā Saules vējš vēl nav nobremezējies starpzvaigžņu
vides ietekmē.
- Jonosfēra
- Atmosfēras slānis, apmēram 100 līdz 1000 km augstumā,
kurā ir ievērojams daudzums jonu un elektronu, kas radušies
Saules ultravioletajam un rentgenstarojumam jonizējot atmosfēras atomus un molekulas.
- Konvekcija
- Korona (corona)
- Saules atmosfēras ārējais slānis ar zemu
blīvumu (mazāk kā 109 jonu kubikcentimetrā) un augstu
temperatūru (virs 106 K). Salīdzinājumam Zemes atmosfērā ir
ap 1019 atomu un molekulu katrā kubikcentimetrā un temperatūra ir ap 1000 K.
- Koronas caurums (coronal hole)
- Koronas masas izvirdumi (coronal mass ejection - CME)
- Izmaiņas Saules vainagā, kas noved pie izvirdumiem saules vainaga
zemākajos slāņos kā rezultātā liels daudzuma matērijas tiek izsviests saules vējā.
Šie izvirdumi var radīt šokus saules vējā un magnētiskās vētras Zemes magnetosfērā.
- Kosmiskais starojums
- Lādētas daļiņas vai elektromagnētiskais starojums ar
sevišķi augstu enerģiju. Šis starojums galvenokārt
rodas ārpus Zemes magnetosfēras - Saules solārajos uzliesmojumos
vai arī ārpus Saules sistēmas.
- Lagranža punkti
- Apmēram 1 miljonu kilometru no Zemes uz Saules pusi atrodas punkts,
kurā novietots pavadonis, pateicoties pievilkšanas spēkam gan no Saules, gan no Zemes,
riņķo ap Sauli tikpat ātri cik Zeme. Tas ir Lagranga L1 punkts un laba vieta saules
un saules vēja novērojumiem. Teorētiski ir vēl četri šādi punkti,
taču neviens no tiem nav starp Zemi un Sauli, un tādēļ praktiski netiek izmantoti.
Lagranža punkti ir arī citās sistēmās (piem. Saule-Jupiters, Zeme-Mēness).
- Magnetoaste (magnetotail)
- Zemes magnetosfēra ir saspiesta Saules pusē (apmēram 10 Zemes radiusi)
bet veido garu asti virzienā prom no Saules (vairākus simtus Zemes radiusu).
- Magnetopauze (magnetopause)
- Magnetosfēra (magnetosphere)
- Zemes magnetosfēra ir kosmiskā telpa apkārt Zemei,
kurā saules vējš ierobežo Zemes magnētisko lauku.
- Plazma (Plasma)
- Viela, sastāvoša no brīvi kustošiem joniem un elektroniem,
gāzveida stāvoklī. Piedevām viscaur tā ir gandrīz elektroneitrāla.
- Plazmas viļņi
- Viļņi, kuri veidojas plazmā, pateicoties tur atrodošajamies joniem un elektroniem.
- Polārblāzma
- Gaisma, ko var novērot polārajos apgabalos planētām, kurām ir stiprs
magnētiskais lauks (piem. Zemei un Jupiteram). Blāzma parasti redzama
riņķveida joslā apkārt magnētiskajiem poliem. Gaisma lielākoties veidojas electroniem
ar lielu enerģiju triecoties atmosfēras augšējos slāņos (apmēram 100 km) un
tur ierosinot atomus un molekulas.
- Polārblāzmas ovāls
- Ovālveida apgabals apkārt magnētiskajiem poliem, kurā dotajā brīdī var novērot
polārblāzmu. Eiropā tas parasti šķērso Skandināvijas ziemeļdaļu, taču lielu magnētisko
vētru laikā polārais ovāls izplešas uz ekvatora pusi, atsevišķos gadījumos līdz pat Latvijai.
- Polārblāzmu paātrinājuma rajons
- Magnetosfēras rajons, kas atrodas 5 līdz 20 tūkstošu kilometru augstumā, un kurā tiek
paātrināti elektroni, kas triecas atmosfēras augšējos slāņos un rada polārblāzmu.
- Saules aktivitātes cikls
- Neregaluārs cikls ar vi'dejo garumu 11 gadi, kura laikā saule plankumu un ar to saistīto
saules izvirdumu skaits pieaug un nokrīt. Ciklam visticamāk ir magnētiska daba. Saules polārais
magnētiskais lauks katru ciklu maina virzienu.
Saules plankumu skaits pēdējos 300 gados.
- Saules plankumi (sunspots)
- Magnētiski aktīvas vietas uz saules virsmas. Tie izskatās tumši tādēļ, ka
apkārtesošā fotosfēra ir pāris tūkstošus grādus karstāka.
Saules plankumu tuvumā bieži notiek dažādi saules izvirdumi.
- Saules vainags (korona) (solar corona)
- Saules atmosfēras ārējais slānis, tā temperatūra ir apmēram 2 miljoni grādu. Saules vainagā
veidojas saules vējš. Saules vainagu pavadoņi novēro rentgenstaros, ar neapbruņotu aci to
var redzēt pilnīga saules aptumsuma laikā.
- Saules vējš (solar wind)
- Lādētu daļiņu, galvennokārt elektronu un protonu, plūsma prom no Saules.
Saules vēja ātrums parasti ir ap 400 km/s bet var sasniegt ātrumu līdz
pat 1000 km/s un vairāk. Caurmērā katrā kubikcentimetrā ir tikai 5 joni.
- Starojuma joslas (radiation belts)
- Rajons, kurā augstas enerģijas lādētas daļiņas ir notvertas magnetosfērā. Sauktas arī par
van Allen joslām.
- Starpplanētu magnētiskais lauks (interplanetary magnetic field)
- Saules vēja magnētiskais lauks.
- Zemes atmosfēra
-
- Ziemeļblāzma (northern lights)
- skat. polārblāzma
http://www.iclub.lv/kosmoss/vardn.htm, andris@mpe.mpg.de, pēdējās izmaiņas Mon Sep 25 09:45:06 2000, v.1246, edit
