23.augusts. Brīvības elpa pirms divdesmit gadiem
Cilvēki uz protesta mītiņu pie Brīvības pieminekļa 23. augustā pirms 20 gadiem gāja gatavībā, ka viņus arestēs.
Daudzus no akcijas organizatoriem, grupas Helsinki-86 dalībniekiem, fiziski ietekmēja, arestēja, pratināja, bet akcija bija izdevusies, un tautas atbrīvošanās kustība vairs nebija apturama. Šodien ļaudis atkal pulcēsies pie Latvijas brīvības simbola, lai atzīmētu Latvijas vēstures svarīgā notikuma gadadienu.
Latvijas cilvēku tiesību aizstāvēšanas grupa Helsinki-86 1987. gada augustā nāca klajā ar aicinājumu visiem tautiešiem 23. augustā nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā: "23. augusts ir Baltijas tautu melnā diena, jo šajā datumā 1939. gadā divas totalitāras lielvaras Molotova un Ribentropa personā savā starpā parakstīja līgumu ar slepeniem pielikumiem, kuros tika izšķirts triju suverēnu Eiropas valstu - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas – liktenis."
Tā bija liela uzdrīkstēšanās, jo pēc tā paša gada 14. jūnijā notikušās akcijas, pieminot deportāciju upurus, akcijas organizatorus un dalībniekus no grupas Helsinki-86 nepārtraukti izsekoja, izsauca uz pratināšanām, uzrunāja uz ielas, mēģinot iebiedēt. Helsinki-86 dalībnieks Jānis Vēveris tās dienas rītā ar ziediem devās pie Brīvības pieminekļa. "Domāju, ka jāaiziet ātrāk un jānoliek ziedi, jo, iespējams, pēc tam mūs nelaidīs klāt. Es gribēju iedrošināt citus," atceras J. Vēveris. "Mums bija pamatotas bažas, ka protesta mītiņš varētu nenotikt, ka to pēc 14. jūnija akcijas nekādi nepieļaus. Pie Brīvības pieminekļa stāvēja milicijas žiguļi un gatavībā aizturēt akcijas dalībniekus arī varas struktūru pārstāvji, bet es pagāju viņiem garām. Es biju ļoti aizkustināts, jo pie Brīvības pieminekļa jau bija sanākuši cilvēki, kas cits citu atbalstīja. Ilgas, lai tas viss izdotos, bija milzīgas, to nemaz nevar vārdos aprakstīt."
Bijušais politieslodzītais Jānis Rožkalns, viens no 1987. gada akciju organizētājiem, atminas, ka gaisotne bija draudoša, nervoza. Cilvēki tika izsekoti, iebiedēti, brīdināti. Pastāvēja bailes par reālu asinsizliešanu, kas varēja notikt, saduroties akcijas dalībniekiem ar miliciju. Arī viņš 23. augusta rītā kopā ar sievu Guntu nolēma ātrāk aiziet pie pieminekļa un nolikt naktī pīto ozola vainagu gadījumā, ja vēlāk piemineklis tiks aplenkts. Viņam saglabājusies fotogrāfija, kurā redzams, ka brīdī, kad tiek nolikts vainags, kāds cits akcijas dalībnieks pacēlis plakātu, uz kura rakstīts: "STAĻINISMA NOZIEGUMU DOKUMENTUS UN FAKTUS - TAUTAI!" Šis cilvēks bija vēstures skolotājs Valdis Turins, kuru uzreiz arestēja.
Demonstrācijā piedalījās ap 10 000 iedzīvotāju. Ikviens riskēja ar arestu. Kopumā todien aizturēja ap 200 cilvēku, pārsvarā tos, kas kaut kā iebilda vai protestēja, kā arī Helsinki-86 biedrus. Daudzi no šīs grupas nemaz nevarēja ierasties - viņiem tika uzlikts mājas arests. Citus arestēja pulcēšanās vietā Ginteru dzīvoklī Padomju, tagad Basteja, bulvārī.
J. Rožkalns atminas: pie durvīm pēkšņi nostājās VDK cilvēki un aizsprostoja eju. Miliču bija pilnas trepes. Viņi neļāva nevienam no mums atstāt dzīvokli. "Mēs sagatavojām plakātu "Šeit ieslodzīta Helsinku grupa" un izkārām to pa logu," stāsta J. Rožkalns. Tad arī milicija iebruka dzīvoklī un grāba visus, kas tur atradās, lai nogādātu milicijā. J. Rožkalna dzīvesbiedre Gunta atceras, ka centusies paglābt fotofilmiņas un, ietinusi tās margarīna papīrā, ielikusi ledusskapī, kā arī to, ka viņas vīram ievainoja roku un saplēsa drēbes. Cilvēki liecina, ka miliči bijuši tā pārsteigti par lielo cilvēku aktivitāti, ka haotiski ķēruši cilvēkus uz ielām un daudzus smagi piekāvuši. "Tās bija slūžas, ko atvērām," saka J. Rožkalns. Pēc to dienu notikumu dalībnieku domām, tieši 1987. gadā sākās Latvijas kā brīvas valsts atjaunošanās.
***
- 1986. gads
10. jūlijs.Tiek dibināta Cilvēktiesību aizstāvju grupa Helsinki-86
- 1987. gads
14. jūnijs. Grupa Helsinki-86 piemin deportāciju upurus, noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa
23. augusts. Grupa Helsinki-86 pie Brīvības pieminekļa rīko protesta akciju pret Molotova–Ribentropa paktu
18. novembris. Latvijas valsts svētkos milicija aplenc Brīvības pieminekli
- 1988. gads
23. augusts. Latvijā, Lietuvā un Igaunijā norit manifestācijas pret Molotova–Ribentropa paktu
18. novembris. Pirmo reizi padomju režīma apstākļos tiek svinēta Latvijas valsts proklamēšanas diena
2007.08.23
Tautas frontes muzeja konference Atmiņas un vēsturiskās liecības par 1987. gada 14. jūnija un 23. augusta akcijām Rīgā pie Brīvības pieminekļa pulksten 15 Rīgā, Vecpilsētas ielā 13/15
Protesta mītiņa 20. gadskārtas atcerei veltīts dievkalpojums Rīgas Domā pulksten 18
Pēc dievkalpojuma ap pulksten 19.30 ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļaNRA
Nepelnīti aizmirstā 1987. vasara
Ilmārs Latkovskis, HansaMediaŠovasar pavisam nepamanīti ir aizritējusi Latvijai vēsturiski nozīmīga jubileja. Runa ir par ziedu nolikšanu un demonstrācijām pie Brīvības pieminekļa. Vienu brīdi to dēvēja par puķaino revolūciju, taču nosaukums tautas atmiņā diez ko neiedzīvojās, jo arī pašus tā laika notikumus vēstures rakstītāji ir visnotaļ ignorējuši.
Реклама: TUT.RU: Спасатели заметили его в российские бинокли. || Мужчине fleshlight здесь. || cia
Nepelnīti ignorēti vēsturiskie notikumi. Savā ziņā tie bija vēl nozīmīgāki notikumi nekā Baltijas ceļš, Neatkarības deklarācija, barikādes, iestāšanās ES un NATO. Tas bija pagrieziena punkts no neticības uz jaunu cerību. Cilvēki iekšēji pārdzīvoja milzīgu emocionālo lūzumu. Baltijas ceļš un sekojošais jau bija pievienošanās milzīgai tautas straumei. Protams, tas ir ļoti subjektīvs spriedums, jo emocijas katram saistās ar personisko pārdzīvojumu.
1987. gada vasaras sākumā vēl nebija nekādu pazīmju par iespējamo PSRS sabrukumu, par Latvijas neatkarību. Gar Brīvības pieminekli brauca trolejbusi. Tuvošanās vien Brīvības piemineklim jau bija kaut kas pretvalstiski aizdomīgs, nemaz jau nerunājot par ziedu nolikšanu un demonstrācijām. Par to draudēja nopietnas represijas.
Cilvēktiesību aizstāvju grupa "Helsinki – 86" sarīkoja divas fantastiskas uzdrošināšanās akcijas – 14. jūnijā un 23. augustā. Par spīti padomju varas aizliegumiem, viņa organizēja gājienu, lai noliktu ziedus "Tēvzemei un Brīvībai" pakājē. Cilvēki pulcējās, pacietīgi gaidīja, aplaudēja citu varonībai un sekoja viņu piemēram. Personiska sevis pārvarēšana pārauga tautas vienotībā. Padomju represīvās iestādes nežēlīgi plosījās, bet liberālie komunisti saprata, ka būs jāpielāgojas citiem laikiem. Tieši 1987. gada vasarā sākās Atmoda, emocionālais ceļš uz neatkarīgu Latviju.
Salīdzinājumā ar sekojošiem lielajiem vēsturiskajiem notikumiem, 1987. gada puķu revolūcijas vasara bija emocionāli ļoti tīra. Tā vēl nebija politika, nemaz nerunājot par politisko konjunktūru. Nebija sākusies privatizācija. Nebija iesaistījušies "gaišie spēki". Vēl nebija sastrādātas nekādas cūcības ar brīvās Latvijas un brīvā tirgus lozungiem. Pat vēsturiski cēlais janvāra barikāžu laiks jau bija apvīts ar politiskās konjunktūras spēlītēm. Tas gan nekādā gadījumā nevar mazināt vai noniecināt barikāžu cilvēku drosmi, patriotismu un nesavtību.
Kāpēc 1987. gada vasara nav ieguvusi pienācīgi novērtētu vietu Latvijas vēstures grāmatās un atceres pasākumos? Domāju, pirmām kārtām tāpēc, ka toreiz bija pavisam citi varoņi. Pretstatā tam laikam barikāžu notikumus savā CV jau ir daudzi "baļķa nesēji". 1987. gadā viņi bija vai nu pretējā ideoloģiskajā nometnē, vai arī vispār nebija Brīvības pieminekļa tuvumā. Katrā ziņā tā nav mūsdienu uzvarētāju vēsture. Bet vēsturi, kā zināms, raksta uzvarētāji.
Taču te nevajadzētu arī žēloties par vēsturisko netaisnību. Skaidrs, ka astoņdesmito gadu disidenti padarīja savu darbu savā laikā un savā vietā. Taču pēc savas būtības tie pavisam nebija cilvēki, kuri būtu piemēroti darbam neatkarīgas valsts politiskajās partijās un valstiskajās struktūrās. To darīja pavisam citi cilvēki. Katrs laiks izvirza savus līderus, un 1987. gada vasara bija stipri atšķirīga pat no Tautas frontes dibināšanas, kas norisinājās tikai nedaudz vairāk kā pēc gada.
Nākamnedēļ ar 23. augustu beidzas puķu revolūcijas gadadiena. Gods un slava helsinkiešiem! Sveiciens visiem to dienu notikumu dalībniekiem!
19. augusts, 2007