Uz
Sibīriju dzen lielākus grēciniekus uz 5 jeb 25 gadiem. Ir 21 vieta,
kur tos rupjākus grēciniekus aizdzen un kur tos pieliek pie grūtiem
darbiem. Iekš 10 vietām šiem grēciniekiem no upes malu smiltīm
zelta graudiņus izskalot ārā; iekš 2 vietām tos pieliek pie dzelzes
rakšanas kalnos, iekš 2 pie sāls taisīšanas, iekš vienas pie
brandvīna dedzināšanas, iekš 4 pie sudraba rakšanas kalnos, iekš
vienas pie pabrīķa darba un iekš tās beidzamās saved visus vājus
un vecus, kas nespēj nekādu darbu darīt. Par visiem grūtāki jāstrādā
tiem cilvēkiem, kas zeltu izskalo no upes malu smiltīm. No 3 tūkst. Tādiem
strādniekiem vairāk kā puse vienā gadā esot apmiruši. Labāki klājas
tiem, kas pie sudraba rakšanas pielikti; vēl labāki klājas tiem, kas
strādā pie sāls taisīšanas un brandvīna dedzināšanas. Tiem
veciem un vājiem grūti diezgan, jo tie nedabūjot 2 ½ mārciņu
maizes uz dienu un 37 kapeiku naudas uz mēnesi.
Tās 21
vietas uz kurienes tie grēcinieki tiek dzīti ir viena no otras dikti tālu.
Nedēļas aiziet, kamēr no vienas vietas uz otru var aiztikt. Iekš dažas
no šīm vietām dzīvo mazs pulciņš mūsu ticības biedru. No
Irkutskas pret rītiem dzīvo vienā vietā, kur zeltu skalo tikai 7
Luteru dvēseles no piņņu, igauņu, latviešu un vācu tautas; pret
vakariem no Irkutskas atkal vienā vietā neatron atkal vairāk nekā
13 dvēseles no mūsu ticības, un šīs divas vietas ir viena no otras
līdz kādām 430 jūdzēm atšķirtas. Iekš visām 21 vietām dzīvo līdz
160 Luteri. Tie ļaudis, kam pie zelta skalošanas jāstrādā nevar
vairāk nekā 3 svētdienas uz visu vasaru svētīt, jo viņiem jāstrādā
tādēļ ar lielu steigšanos, ka Sibīrijā ļoti gara ziema un tikai pāru
mēnešu laikā tādu darbu var strādāt. Luteru mācītājs tos nelaimīgus
cilvēkus vairāk nevar apmeklēt nekā vienu reizi par gadu. Vienu
reizi par gadu mācītājs uz katru no tām 21 vietām Dieva kalpošanu
tur un ļaudis pie Dieva galda pieņem. Tie, kas māk lasīt, dabū no mācītāja
jaunu testamenti jeb dziesmas grāmatu jeb katķizi un arī kādu naudas
palīdzību, lai varētu sākt godīgi dzīvot.
Priekš
visas Rīta-Sibīrijas nav vairāk nekā viens vienīgs Luteru mācītājs
Irkutskā. Paši sapratīsiet cik slikti tas ir un cik maz apkopšanas
palaistām dvēselēm viens mācītājs uz tādu lielu apgabalu var dot!
Iekš 4 beidzamiem gadiem šis mācītājs 60 tūkstošas verstes ir
nobraucis tos izklīdušus Luterus apmeklēdams. Iekš pusotriem
gadiem mācītājs nav vairāk kā 5 mēnešus iekš Irkutskas mājās
bijis. Pēterburgas augsta baznīcas tiesa ir lūgusi, lai augsta valdīšana
palīga-mācītāju ieceltu. Varbūt, ka gan augsta valdīšana palīga-mācītājam
loni dos, bet korteli dzīvot gan viņam nevarēs dot. Kristīgām
draudzēm Kurzemē un Vidzemē gan pienāktos tik daudz naudas samest,
ka priekš palīga-mācītāja varētu korteli Irkutskā īrēt.
Vēl
ko stāstīšu no tādiem grēciniekiem, kas mazāku grēku dēļ uz Sibīriju
top dzīti, kas netiek pie grūtiem darbiem pielikti, un kam brīv ir
apmesties, kur paši grib. Priekš kādiem 3 gadiem Sibīrijā bija 3 tādas
vietas ieceltas, kur šie ļaudis varēja apmesties. Šīs vietas sauc:
kolonijas. Tā pirmā kolonija: Verhnaja Sujatuke ir priekš piņņiem
un igauņiem, tā otra Ņižņaja Bulanka priekš latviešiem, tā trešā
Verhnaja Bulanka priekš igauņiem vien. Iekš Ņižņajas Bulankas
latvieši jau kādas 20 ēkas ir uztaisījuši. Labi būtu, kad visi,
kas pie vienas kolonijas pierakstīti ir, arī riktīgi uz to koloniju
noietu un tur dzīvotu, bet viņi tā nedara un arī tā nespēj darīt,
jo tiem nabadziņiem nav ne tik daudz pie rokas, ka varētu pie saviem
tautas un ticības brāļiem apmesties un kaut kā sākt dzīvot. Luteru
mācītājs gan šiem ļaudīm nāk palīgā un dod īpaši tiem, kas ar
sievu un bērniem nāk uz Sibīriju, vairāk nekā 30 rubļ. No tās
naudas, ko jūs mīļi latvieši, no sirds mīlestības sametiet saviem
nelaimīgiem ticības biedriem par palīgus ticības apkopšanu, un lai
varētu tur sākt jaunu dzīvi iekš atgriešanās no grēkiem. Viņi arī
dabū kādas pūra vietas aramas zemes. Dažam tiek dota gan gatava būdiņa
dzīvot jeb govs jeb zirgs, bet šiem ļaudīm vēl daudz vairāk būtu
jādod, jo ar 30 rubļ. nevar visas tās lietas, kas pie dzīves ietaisīšanas
vaidzīgas, iepirkt. Šinī gadā uz to lielāku koloniju augsti cienījams
Luteru bīskaps Ulmans stellēs skolmeisteri, kas paklīdušu avju jērus
varēs mācīt un svētdienās Dieva kalpošanu turēt. Atkal būs
naudas vajadzīgs skolas namu uztaisīt. Arī priekš tās kolonijas,
kur latvieši dzīvo skolmeistera vajadzīgs, bet ja Dievs nepamodinās
kristīgu draudžu mīlestību, tad gan maz uz priekšu ies ar šo svētu
lietu. Nebūsim mīļi ticības biedri! kūtri, saviem pakritušiem ticības
biedriem roku sniegt, zinādami, ko tas Kungs saka: “Tas ir tā tēva
prāts, ka nevienam no šiem mazākiem nebūs pazust”. Mat. 18,14.
