No skolotāja (1999/2000. mācību gadā) Riharda Asberga vēstulēm
Реклама: Хайнань отель линда. Хайнань туры отели Краснозаводск от. || life insurance quote
Sveiciens
no Bulānas!
Šovakar
iet uz pīrt. Melbārž Nell ceps gail. Ārā pūš
auksts veķers.
Bet Sajānu gori
ir īpatnējā zilganumā. Pirmā nedēļa Lejas Bulānā pagājusi, jūtos laimīgi, ceru, ka tas ir pamatoti. Ceļš bija garš, bet viegls. Maskavā mūs sagaidīja Lauma Vlasova un palīdzēja tikt ar visām mantām uz vēstniecību, tur mūs apsveica Imants Daudišs. Maskava liekas milzīga, drūma lielvalsts galvaspilsēta un Kremlis izskatās kā asinssarkans monstrs.
Tajā pat vakarā jau vajadzēja braukt prom. Atvadām fotografējoties, visi ieraudzījām lielu, trīskārtīgu varavīksni, brīnumaini un iepriecinoši, katram ciemam pa vienai. Vilcienā atklājām interesantu lietu – visas mūsu vietas sākas ar burtu
B. Bebri, Bulāna, Baškīrija! 
Stacijā
sākas īstā Krievija. Stacijās laikam vislabāk redzami dažādi
sabiedrības slāņi. Ir vakars un ir drūmi. Arī vilcienā
pustumsa un drūmi cilvēki skatās apkārt aizdomīgām acīm.
Labi, ka braucam visi kopā. Gundega un Baiba brauc uz Omsku.
Ceļš
līdz Abakānai trīs
ar pus diennaktis garš. Braucot ar
vilcienu visu laiku izjūtama attālināšanās, attālināšanās
no dzimtenes, varētu teikt, ka tikai šeit var izjust to, cik mīļa
ir Latvija.
Ceļā
garajās pieturās varēja nopirkt visādus gardumus, saldējumi
maksā 10 –14 santīmus.
Cilvēki, ar kuriem braucām, bija mierīgi un labsirdīgi. Izskatās,
ka tā izdaudzinātā bīstamība vismaz vilcienos, nemaz tāda nav.
Ceļojuma skaistums – aiz logiem vecas rūpnīcas un padrūms
rudens.
Abakanā
mūs sagaidīja Melbāržu Ingas tēvs Jānis. Omulīgs un kustīgs
vīrs. Braucot uz Bulānu bija
migla un ausa saule, ziniet, tā bija pasaka, brīnumainas krāsas,
austošās saules gaisma, migla, kalni, vienkārši vareni! Ciemā
iebraucot, agrs rīts, ārā
vēss, sajūta
neparasta. Kā jaunās mājās. Ienākot skolā pavisam
apmulsām. Tā sākās dzīve Bulānā. Visur tiekam uzņemti ļoti
laipni. Tagad, pēc nedēļas varu teikt, ka šejieniešiem piemīt
īpaša viesmīlība.
Mums
ir iedota ļoti laba māja - trīs istabas, un virtuve. Tā ir Veras
(direktores) mājas otrā puse, te kādreiz dzīvojusi viņas māsa
Irma, arī skolotāja. Bulānas tantes dod produktus, atnāca arī
daži cilvēki ar medus burkām. Puslitrs medus te maksā 35 santīmus.
Sausa malka - 1 latu kubikmetrā. Maizes kukulītis - 10-12 santīmu.
Halva 70 santīmus kilogramā. Daži Latvijā brīdināja, ka neko
nevar dabūt, taču nepieciešamās sadzīves un pārtikas preces
nopirkt var gan. Ceram, ka drīz iemācīsimies paši cept maizi, jo
var dabūt rudzu miltus. Šeit par daudzām lietām norēķinās butelēs,
Viena butele -35 santīmi. Nesen biju aizgājis ar makšķeri
līdz upei, noķēru 30 cm garu līdaku, domāju, ka zivis arī būs.
Par upi pastāstīšu citreiz. Tā bulāniešiem ir ļoti svarīga.
No
Rīgas laika mēs šeit atšķiramies par 5
stundām. Kad mums ir vakariņas, jūs nākat no skolas vai darba.
Pēc
pāris dienām braucām uz rajona centru Karatūzi. Ļoti skaista
daba! Reģistrējot vīzas, nebija nekādas problēmas.
Trešdien
skolā mums pirmās stundas. Jā, viegli nebūs, bet labi gan. Man
nedēļā 9,7,5, klasēm pa 3 angļu valodas stundām un 2 latviešu
valodas stundas. Rutai 1 - 3 klasēs latviešu valoda un 5 - 9
klasēs darbmācība. Mums abiem kopā 5 - 7 klasēs
dziedāšana un zīmēšana. Un vēl pats grūtākais - es esmu
iecelts par 9. klases
audzinātāju.
1999.g.oktobrī
No
vēstules 1999.g novembrī
...Pamazām jau sākam pierast, ka katru dienu
redzam Sajānu kalnus.
...Ir
liels prieks, ka svētdienās māja ir pilna ar bērniem, kuri priecīgi
nāk uz svētdienas skolu. Drīz ar bērniņiem gatavosim uzvedumu
Ziemassvētkiem.
Drīz arī organizēšu svētdienas svētbrīžus bulāniešiem.
...
Mārtiņdienā ciema bērni iet pa ciemu, pārģērbušies par zvēriem
un dzied. Īstas ķekatas. Latvijā laikam reti kur tā ir. Te nu
mums nebija daudz pieredzes.
...
Bērni ir ļoti draudzīgi, grūtāk iet ar visarioniešu* bērniem,
tos ļoti apceļ. Visarioniešus šeit neviens nesaprot – esot
pavisam savādi cilvēki, pārtiekot tikai no putraimu un ķirbju
pankūkām. Nu ja māžojas, lai māžojas, bulānieši saka, bet
pie kā tad bērni vainīgi.
(Dažas
visarioniešu ģimenes nesen apmetušās Lejas Bulānā un nopirkuši
pamestās mājās. I. L.)
...Atbraucām
uz Krasnojarsku darīšanās un iepazinām arī ar šejienes latviešu
sabiedrību. Šeit, Krasnojarskā daudz ko uzzināju par vietējo
latviešu sāpēm un likteņiem. Šeit pirms dažiem gadiem Tamāra
Heidemane mācīja latviešu valodu un to laiku viņi atceras ar
lielu prieku. Cilvēki esot sākuši nākt, nākuši ļoti daudz, īpaši
svētkos. Viņi īpaši atceras Arni Heidemani, kurš ir pārsteidzis
ar savu enerģiju un atraktivitāti. Pēc viņu aizbraukšanas
aktivitātes sākušas noplakt.
...
Mēs piedalījāmies 18. novembra sarīkojumā. Viņiem ir īpaša
sajūsma par visu latvisko. Skatījos interesantus video ierakstus - kā viņi svin Jāņus, kā tautastērpos ģērbušies
latviski dzied Sibīrijas tautu festivālā, kur piedalās arī grieķi,
poļi, ebreji, lietuvieši...
...Viņus
ļoti interesē latviešu video ieraksti. Varbūt ir iespēja atsūtīt...
Lejas
Bulānas skola ziemā
No
vēstules 2000.g. februārī
... Šeit, Sibīrijā esmu pārvērtējis daudzas vērtības. Cik ļoti
savādāks man tagad daudz kas liekas. Šejienes vienkāršībā un
klusumā var daudz ko saprast gan garīgās gan pasaulīgās lietās.
Šeit
kā nekad izjūtu to, ka vīriešiem mūsdienās bieži pietrūkst
atbildība un pamatota autoritāte. Šņabi man neviens nespiež
dzert, laikam pašiem trūkst, nē tas ir kaut kas cits, tās ir
situācijas, kuras jāpaņem rokās, jo citādi situācija paņems
rokās pašu.
...Taču
ciemi izmirst. Igauņu Augšbulāna ir pavisam bēdīgā izskatā,
tukšas un pussagruvušas mājas un apm. 50 iedzīvotāju.
...Pasts šeit strādā nedroši, no 10 vēstulēm pazūd apmēram
trīs.
...Bulāniešu lielākā daļa ir aizbraukusi. Jaunu cilvēku šeit
ir ļoti maz. Vecās tradīciju turētājas arī noveco un zaudē spēkus.
Ziemassvētku
sarīkojumā
Apkārtnes
ciemu tukšās mājas labprāt aizņem visarionieši. Bulānā jau
ir četras viņu ģimenes. Tā varētu būt savāda nākotne Bulānai.
Viņu bērni, par laimi, ir čakli, mācoties latviešu valodu. Īpaši
sākuma klasītēs viņi latviski mācās čaklāk par vietējiem.
Ir
neliels kolhozs, kādi 10 cilvēki un novecojusi tehnika. Bet vadītājs
Melbāržu Jānis ir aktīvs cilvēks, gan jau viņš kaut ko
izveidos. Pa Lielupi kokus vairs nepludina, kā agrāk to ir darījuši,
cērtot biezos taigas mežus. Katram ir sava saimniecība, kāds
neliels darbiņš vai pensija. Algas un pensijas pēdējā laikā
izmaksā diezgan regulāri (Lebeds esot labs gubernators).
Kolhoznieki
pie kantora ēkas. Otrais no kreisās: Melbāržu Jānis
Kā
būs ar Bulānas draudzi - grūti pateikt. Ja šeit pastāvīgi dzīvotu
kāds misionārs, varētu nopirkt kādu māju un pārveidot par
kapelu. Bijusī baznīca, kuru 30-tajos gados pārvērta par klubu,
ir par lielu un aukstu.
Krasnojarskas ev. lut. draudze ļoti palīdz un atbalsta Bulānas
ticīgos. Janvāra sākumā aizvedām 8 Bulānas bērnus uz svētdienas
skolu nometni Krasnojarskā. Tur bijām 5 dienas un šī draudze
visu apmaksāja.
Skola
tika slēgta uz 2 nedēļām, jo gripas epidēmija skāra arī Bulānu.
Arī mēs bijām apslimuši un ļoti noderēja līdzpaņemtās zāles.
Esam salauzuši divus termometrus un paliek tikai nojausma par to,
cik slimi vai veseli esam.
Pēc skolas
pagalma sakopšanas darbiem 2000.g. aprīlī
