1834-1926   1937   1975-1978   Pēcpadomju laiks   Diaspora   English 


Tas Latviešu Ļaužu Draugs 1834 - 1836.g. ...Vecos laikos gan arī pa krievu valstību tiesas ļaundarītājus sodīja pie dzīvības, bet jau ķeizerene Katrīne, tā otra, šī gudra un žēlīga valdiniece, nosprieda, lai to vairs nedara, bet labāki, lai visus, kas nāvi pelnījuši, dikti pārmāca un tad sūta un Sibberi, to tukšu zemi...
Misiones Ziņas, 1859., nr. 18  "Ziņas par mūsu ticības biedriem, kas Sibīrijas rīta pusē pēc tiesu spriedumiem ir apmetušies dzīvot."
Baznīcas Ziņas, 1861., nr.4."Par ticības brāļiem Sibīrijā" ...Iekš Ņižņajas Bulankas latvieši jau kādas 20 ēkas ir uztaisījuši. Labi būtu, kad visi, kas pie vienas kolonijas pierakstīti ir, arī riktīgi uz to koloniju noietu un tur dzīvotu...
Baznīcas Ziņas 1858 - 1862  ...Tanīs pēdīgos 50 gados līdz 4000 cilvēki no igauņiem, latviešiem un piņņiem ir aizsūtīti uz Rīta Sibīriju, jo pēdīgos gados tikai uz Rīta Sibīriju vien tie grēcinieki top aizvesti. Bet kad nu tik daudz Lutera ticīgu tur ir aizsūtīti, kur tad tie palikuši? Kur ir viņu bērni?
BULĀNIETIS. SIBĪRIJAS ATMIŅAS Jāņa Driķa brauciens 1890. gadā uz Sibīriju strādāt ciemā par skolotāju un ērģelnieku.
Jānis Driķis. Lejas Bulanka. Ciema vēstures apcerējums, publicēts 1926.gadā. 
Juris Rubenis. Lejas Bulānas mācītāji.  

1937-1938. Krievijas latviešu iznīcināšana.
No Interneta vietnes "Noziegumi pret cilvēci"


Dieva zemes sagrāve

Aivara Beika: Lejas Bulānā strādājusī skolotāja Tamāra Heidemane ir noskaidrojusi, ka represēto skaits ir ap 100. No tiem atgriezās daži... (
1992.g.)
LATVIEŠI PADOMJU SAVIENĪBĀ -  KOMUNISTISKĀ GENOCĪDA UPURI  1929 - 1939. A. BEIKAS pētījums

Par Lielo teroru pret latviešiem

Par mocekļiem un mocītājiem  1937.-1938.g. Jāņa Riekstiņa apkopotie materiāli
Lielais terors un «Latviešu operācija» PSRS

1937. — 1938. gada lielā terora represijās īpašu vietu ieņēma PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (IeTK) īstenotās nacionālās operācijas, kuras pamatoti var nosaukt par etniskām tīrīšanām. Tām par pamatu kļuva Josifa Staļina uzskati par gaidāmo karu, priekšstati par PSRS kapitālistisko valstu "naidīgo ielenkumu", ar kuru tika domātas visas PSRS robežvalstis, bailes no "piektās kolonnas". 
Latviešu likteņstunda neļauj aizmirst

Arvīda Auns – Urālietis: Pagājuši 60 gadu kopš pirmajām visbriesmīgākajām un asiņainākajām represijām, kādas jebkad pasaulē tikušas vērstas pret latviešu tautu. 1937.gada decembrī Padomju Savienībā sākās masveida aresti. Vairāk nekā 73.000 latviešu tika nošauti vai nomocīti cietumos un Gulaga nometnēs...
GENOCĪDA UPURI - LATVIEŠI PADOMJU SAVIENĪBĀ
Jānis Riekstiņš: Šogad aprit vairāk nekā 60 gadi kopš masveida represiju sākuma Padomju Savienībā. Bet pastāvošajam režīmam nevēlamo elementu  vajāšana, mocīšana un iznīcināšana bija sākusies krietni vien agrāk un vēl ilgi turpinājās arī pēc baigā, nolādētā 1937. gada. Staļiniskās represiju nāves dzirnas samala miljoniem dzīvību. Arī latviešu. No tolaik Padomju Savienībā dzīvojošiem 200 000 latviešu likvidēti tika vismaz 70 000. šo baigo gadu daudzas liecības atrodamas arī Latvijas Valsts arhīva dokumentu glabātavās.
Sibīrijas latvieši 30-to gadu politiskā terora apstākļos.
Aivars Beika: Politiskais terors, kas PSRS trakoja 30. gados, bija loģisks turpinājums lielinieku politikai, kuru viņi realizēja jau varas sagrābšanas un nostiprināšanas laikā. Radot vispārēju baiļu atmosfēru, izmantojot cilvēku viszemākās tieksmes, komunistiskā partija realizēja genocīdu pret tautu, tai skaitā pret latviešu diasporu Sibīrijā...
Latvieši NKVD nāves poligonā
NKVD gaļasmašīnā 1937. –1938. gadā nokļuva tūkstoši. Radiniekiem, ja vien tie paši nebija apcietināti, paziņoja: "Desmit gadi bez sarakstīšanās tiesībām.."  
Pret savu tautu  Arvīds Auns - Urālietis. No grāmatas "Latviešu saraksti". Izteiciens — "Revolūcija apēd pati savus bērnus" — jau aizgājis vēsturē. Taču mūsu gadsimta pirmajā pusē cilvēce no jauna pieredzēja, ka brālības un taisnīguma idejas, jebkuras morāles un humānisma normas noslāpa dziļā asiņu jūra...
Maskavas kapulauki. No grāmatas "Latviešu saraksti". Masu slepkavību vietas Maskavā.
Ļeņingradā nošautie latvieši.
46.599 nošauto sarakstā sameklētie 223 latvieši.
Nacionālās operācijas. Rutas Ozoliņa. No grāmatas "Latviešu saraksti". Latviešu masveida iznīcināšanas kārta pienāca 1937. gada novembra beigās. Tika deklarēts, ka Maskavā un cituviet atklātas latviešu nacionālistiskās, kontrrevolucionāras trockistisko un kara sazvērnieku, spiegu un diversantu organizācijas, kas saistītas ar Latvijas un citu ārvalstu izlūkdienestiem...
Klusais patvērums. Visbaismīgākais cietums - Suhanovka.  No grāmatas "Latviešu saraksti"
Latviešu masveida nošaušanas vietu Maskavas valdība pasludina par vēstures pieminekli.
 
Genocīds pret atsevišķām tautām. 1937.g. dokumenti
Latviešu darbība un likteņi PSRS 20-tajos un 30-tajos gados
No Ulda Ģērmaņa grāmatas “Tālu tālumā, lielā plašumā”  

Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība

20. gs. 70-tie un 80-tie gadi


Pēcpadomju laiks. Skolotāji no Latvijas. Aktivitātes. 21.gadsimts

Mājupceļš ir sarežģīts (1989)  ...Nelikties zinis par saviem tālajiem tautiešiem mēs nedrīkstam. Tas Ir ētikas jautājums. Ja paliksim vienaldzīgi, kā tad uz mums skatīsies nākamās paaudzes?
Jura Zalāna raksts "Ko iesākt ar Austrumu radiem?
" Autors 1989. - 1990.g. strādāja ciemā par skolotāju
LEJAS BULĀNAS 1991. GADA VASARAS DIMENSIJAS. Pēc Ligitas Zandovskas radio raidījumu materiāliem. Raidījumi izskanēja Latvijas Radio 1991. gadā.
Trīs vēstules no Austrumiem 1999.
Skolotāju vēstules no Lejas Bulānas, Augšbebriem un Baškīrijas, publicētas LELBA izdevumā "Ceļa Biedrs"
KRIEVIJAS
LATVIEŠU SKOLOTĀJI SAŅEM ARHIBĪSKAPA SVĒTĪBU
...arhibīskaps Jānis Vanags, vadot svētbrīdi, kurs bija veltīts šo skolotāju pavadīšanai uz Krievijas latviešu ciemiem. Arhibīskaps bija izvēlējies sarkano liturģisko krāsu, kas ir arī liecinieku zīme...
 
Fragmenti no 1999/2000. mācību gada skolotāju vēstulēm
5000 kilometru skolotāju ceļā. Uz tālo Sibīrijas latviešu ciemu brauc jaunieši no Latvijas, vedot līdzi neizsīkstošu latviskuma apziņu (1999).
Dzīvības un nāves jautājumi. Ievas Puķes raksts  par visarionu sektu, kuras pārstāvji apmetušies uz dzīvi arī Lejas Bulānā
Ojas latvieši (ar video)  Pie Kizilas trakta atrodas Ojskoje ciems. Turp, labāku dzīves apstākļu meklējumos, no Lejas Bulānas ir pārcēlušies un dzīvo kādi 25 latvieši...
Politiski represētā Marija Gūtmane, kas Lejas Bulānā dzīvo jau kopš 40-tajiem gadiem
(video)

Arhibīskapa vizīte pie latviešiem Lejas Bulānā un Krasnojarskā

Latviešu skuķis.
  Mugursoma, kas lielāka par pašu, steigā pirkta sporta soma, kam no smaguma jau notrūcis rokturis, milzīgs, vecmodīgs sarkans koferis un ģitāra — ar tādu ekipējumu Dace Berga sēdās vilcienā Rīga—Maskava...  

Repartianti no Lejas Bulānas

Būt pareizā vietā un laikā!
Ir ļoti interesanti strādāt ar repatriantiem – tādiem pašiem, kāda biju pirms neilga laika. Inga Melbārde pēc dzimtajā Sibīrijā pavadītiem 22 gadiem izdarīja krasu pagriezienu savā dzīvē, jo nolēma pārcelties uz Latviju.

Trausls sapnis, kas mēdz piepildīties

Sibīrijas latviešus repatriēties iedrošinātu latviešu valodas zināšanas un apjausma, kā dzīvo Latvijā. Viņas ir jaunas un drosmīgas. Pašas gan saka — dullas. Jo, īsti nezinādamas, kur dzīvos, ko darīs, no kā pārtiks, Sibīrijas plašumus nomainījušas pret senču dzimteni Latviju.
Gulbis no Sibīrijas

Balerīna Jūlija Brauere (12) uz Latviju atbrauca ekskursijā, bet mājās Sibīrijā atgriezās pēc gada - pēc mantām. Tagad viņu audzina māsīca...
Vera Gūtmane: profesija — skolotāja
Vera ir dzimusi un augusi Krasnojarskas apgabala Karatūzas rajona latviešu ciemā Lejas Bulāna un ir Sibīrijas latviete ceturtajā paaudzē. Tagad viņa jau trešo gadu dzīvo Rīgā... 
Реклама: online car insurance quote

вступление в сро в картинках|Генераторные установки под ключ, дизельные генераторы по разумной цене.

Grāmatas

Lejas Bulāna - Latviešu ciems Sibīrijā. Saturs un ievads. Vairas Strautnieces grāmata.
Ar likteņiem un dzīvesstāstiem, kas daļa no Latvijas
 
Lejas Bulānas baznīcas 115. gadadienā tika atvērta grāmata “Pamātes klēpī Sibīrijā”  
Tamāras Heidemanes  grāmatas priekšvārds
Maskavā dzimusī latviete apgūst dzimto valodu, māca to tautiešiem Sibīrijā
. Ievas Puķes raksts par Tamāras Heidemanes grāmatu 

Austrumu latviešu diaspora
Citi Sibīrijas un Krievijas latviešu ciemi
 

Articles in English

Hell (and heaven) on Earth: Latvians in Lejas Bulāna by Philip Birzulis
LIVING LATVIAN HISTORY IN SIBERIA
 Thousands of miles from their motherland, Latvians in Siberia cling to their identity, as Philip Birzulis reports. (The Baltic Times)
To Russia, with love By Sam Sejavka.  
Lejas Bulana was founded in 1857 by Latvians deported by the Tsar and there had been little contact with the homeland since. The residents spoke a 19th-century version of the language and held to antique traditions: there were funerary customs, folksongs, techniques of farming and weaving, all of which were long abandoned back home in Latvia...

Latvians in the Soviet Union: The Victims of Communist Terror, 1929-1939


По русски. Po-russki.  In Russian. Krieviski
  

Mашина времени. Mashina vremeni  Raksts no vietējās rajona avīzes
Лаума Власова. О латышах в России 
  O latishah v Rossii
Латышская диаспора в Сибири 
Latishskaya diaspora v Sibiri. Raksts no vietējās  avīzes
ЛАТЫШСКИЕ ЦЕННОСТИ В КРАСНОЯРСКОМ ИНТЕРЬЕРЕ

Nemeckie poselenija Enisejskoi guberni

Sibīrijas igauņi. Siberian Estonians

Остров эстонской культуры Raksts no vietējās rajona avīzes
Из истории заселения юга Енисейской губернии народами Прибалтики
Raksts no vietējās avīzes
Siberi ekspeditsioon '96.
Igauņu valodā 
RAHVUSKULTUUR SIBERI EESTI ASUNDUSTES.
Igauņu valodā

The place folklore of Siberian Estonians today

OLD STORIES IN CONTEMPORARY TIMES - A COLLECTING EXPERIENCE IN THE ORAVA VILLAGE IN SIBERIA 


Šajā Interneta vietnē iekļauto materiālu lietošana paredzēta vienīgi informatīviem un izglītības mērķiem. Materiālu nelicenzēta izmantošana komerciālos nolūkos nav atļauta. Citējot, obligātas atsauces uz pirmavotiem.


Copyright 1999-2005 •  Šo Interneta vietni kopš 1999.g. par saviem līdzekļiem veido un uztur Ingvars Leitis.  Ierosinājumus, komentārus, publicējamos materiālus un vēstules sūtiet: ingvarsl@latnet.lv. Tel. Rīgā 9847337.


World Federation of Free Latvians (PBLA) •  LatviansOnLine • Noziegumi pret cilvēci. Crimes Against Humanity: Latvian Site • Krasnoyarsk Memorial •  www.latviesi.com • DELFI •  Latnet • Folklora •  • Contact Us

Skype - bezmaksas tālsarunas pa visu pasauli