Velobrauciens Rīga-Vladivostoka. Ekspedīcijas, apmeklējumi |
Kāds tad ir latviešu ciemu stāvoklis
Krievijā un Sibīrijā, kopš 1937. gada, šis jautājums 1974. gadā saistīja manu
interesi. Šo ciemu izpēte nebija atļauto tēmu skaitā (domājams pirmām
kārtām tādēļ, ka runāt par latviešiem Sibīrijā nozīmēja
pietuvoties strikti aizliegtajai 40-to gadu deportāciju tematikai), tāpēc
nācās meklēt kādu alternatīvu risinājumu. Tas arī bija pamatā
1975. gadā veiktajam 13 000 kilometru garajam velobraucienam Rīga-Vladivostoka,
kas oficiāli tika noformēts gan kā tolaik respektablā LKP CK izdotā
žurnāla "Zvaigzne" organizēts žurnālistu brauciens, gan kā
Harkovas velosipēdu fabrikas reklāmas, gan kā tūrisma padomes oficiāli atbalstīts pasākums. Bet īstais
šī pasākuma mērķis bija, iekļaujot maršrutā, apsekot tās 50 apdzīvotas vietas, kurās pēc 30-to gadu datiem dzīvojuši
latvieši. Pretstatā Latvijai, Igaunijā PSRS igauņu ciemu pētīšana nebija aizliegta. Iepazinos ar enerģisku igauņu vēsturnieku grupu kas rīkoja ekspedīcijas, rakstīja disertācijas un izdeva grāmatas par Krievijas un Sibīrijas igauņiem. Valdīja uzskats, ka, ja Igaunijā kāda lieta ir atļauta, tad drīz to atļaus arī citur Padomju Savienībā, un tas stiprināja manu pārliecību, ka reiz arī Latvijā to atļaus. Tad es jau būtu savācis materiālus par latviešu ciemiem un tādējādi ieguvis priekšroku plašāka pētījuma uzsākšanai un arī, iespējams, disertācijas rakstīšanai. Gatavojoties braucienam, izveidoju īpašu zondēšanas programmu šo ciemu apsekošanai arī šādā aspektā. Kopā ar pazīstamo fotoreportieri Uldi Briedi mēs šo
velobraucienu sekmīgi pabeidzām, iecerētos ciemus apmeklējām un
materiālus ieguvām, bet VDK, izsekojot mūsu darbību, atklāja,
ka tur ir pretpadomju aktivitātes - nacionālais darbs un 1937. gada
genocīda liecību meklēšana, ko nepietiekamas piesardzības
dēļ mums nesekmējās noslēpt. Ne par kādu oficiāli atzītu darbību vairs
nevarēja būt ne runas. Es gan vēl ik vasaru devos uz Sibīriju līdz
1978. gadam, kad saņēmu no VDK ļoti nopietnu brīdinājumu un apmeklējumus
varēju atsākt tikai Gorbačova laikā. Esmu iecerējis
publicēt Internetā 1975-1978. gados iegūto informāciju. Tas tiks darīts pakāpeniski
un pa daļām, pa atsevišķiem ciemiem, pa atsevišķām tēmām. Pagaidām
tas ir tikai sākuma stadijā.
uz lapu: Dokumenti, liecības un atmiņas par to kā varas iestādes un VDK 70-tajos gados neļāva pētīt latviešu diasporu, to pielīdzinot pretpadomju darbībai uz vietni "Latviešu ciems Sibīrijā Lejas Bulāna" uz lapu "Latviešu austrumu diaspora" |