Maloma

dibināšanas gads: 1907
Kirovas apg. 

Реклама: Piedāvājumi no Jysk - biroja krēsli ar piegādi par zemām cenām.

      Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība 
                  Apmeklējums 1977.g. 16.
jūlijā
180 km uz Ziemeļiem no Vjatkas, 35 km uz Dienvidiem no Oparinas.stacijas pie Malomas upes 1909.g. tiek dibināta latviešu kolonija. Vēlāk ieceļotāji apmetas ap 10 km no Oparinas un dibina Oparinas koloniju. Daļa izkaisīta cittautiešu vidū. Pirmajiem ieceļotājiem valdība drusku palīdzēja. Šejienieši tos ne visai ieredzēja, jo tie aizņēma medību un ganību vietas. Ieceļotāji gāja meža darbos, pludināja kokus. 1914.g. Oparinas rajonā bija 150 saimniecības. (V. Krasnais, 238. lpp)

Malomā bijusi pirmmācības skola. (Kopsaimniecības “Sarkanā Moloma”, “Celmu lauzējs”, “Zemnieks”).

1977.gadā mēs šeit sastapām divus latviešus - Moricu Grīsli, 67 g.v. un Matildi Šultu, 69 g.v. 
Pagaidām ievietotas tikai šīs fotogrāfijas

Šajā latviešu un igauņu reiz apdzīvotajā vietā netālu no Komi robežas, mēs izjutām ziemeļu kolorītu

Malomas latvieši Morics Grīslis, 67 g.v.un Matilde Šulta, 69 g.v. 

Kāda ciemata dzelzceļa stacija ar nosaukumu "Latišskij" 
pusstundas brauciena attālumā uz ziemeļiem no Oparino.  

Oparino. "Kultūras iela". Iela pārtop par ceļu uz Malomu.
Nosaukums esot radies saistībā ar baltiešu kolhozu "Kultūra".

Betona plākšņu ceļš no Oparinas uz Malomu, būvēts 6 gadus un pabeigts 1971.gadā. Malomas igaunis Augusts Kupars 75 g.v

No K. Šķiltera grāmatas "Latkoloniju vēsture", M. 1928

Atpakaļ uz "Latviešu diasporas izpēte kā pretpadomju darbība"