Piemin visas pasaules komunisma upurus
ULDIS RĀCENIS
Реклама: www.vipkredit.lv Кредит под залог недвижимости! || Здесь у нас полезная электроника, пылесосы, стиральная машина. С доставкой. || Cантехника донецк в santehmir
Amerikas Savienotajās Valstīs Vašingtonas centrā vakar atklāja komunisma upuru piemiņai veltītu memoriālu, kura izveidei naudu ziedojusi arī Latvija. Memoriāla veidotāji uzsver, ka tas ir pirmais visas pasaules komunisma upuriem veltītais piemineklis.
Komunisma upuru piemiņai veltītā memoriāla laukuma vidū atrodas sievietes statuja, kas simbolizē demokrātiju, un pieminekļa pakājē ir īpaša piemiņas plāksne ar veltījuma uzrakstu komunisma upuriem.
Amerikas Savienotajās Valstīs Vašingtonas centrā vakar atklāja komunisma upuru piemiņai veltītu memoriālu, kura izveidei naudu ziedojusi arī Latvija.
Kā teikts Komunisma upuru piemiņas fonda statūtos, memoriāls celts, lai "pieminētu vairāk nekā 100 miljonus komunisma upuru, lai godinātu visus, kas sekmīgi pretojās komunisma tirānijai, lai stāstītu tagadējai un nākotnes paaudzēm par komunisma noziegumiem pret cilvēci, lai slavētu visus, kas palīdzēja uzvarēt aukstajā karā".
Atklāšanas ceremonijā bija aicināti piedalīties vairāk nekā tūkstoš viesu, kuru vidū bija gan ASV valsts un valdības pārstāvji, gan ārvalstu diplomāti, dažādu etnisko kopienu pārstāvji, kā arī visi tie, kas devuši savu ieguldījumu, ziedojot naudas līdzekļus memoriāla izveidei.
Vairākus tūkstošus ASV dolāru memoriāla izveidei ziedojusi arī Latvijas valsts, PBLA un Amerikas Latviešu apvienība. Kā vēsta LETA, no Latvijas memoriāla atklāšanas ceremonijā pēc ALA uzaicinājuma piedalījās divi komunistu režīma represētie – Benita Eglīte un Ilmārs Knaģis. B. Eglīte ar ģimeni tika deportēta 1949. gadā 11 gadu vecumā no Annenieku pagasta uz Omskas apgabalu. Deportācijā piedzīvotos pārdzīvojumus Eglīte iemūžinājusi zīmējumos, ko Latvijas Okupācijas muzejs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas apkopojis un publicējis grāmatā "Ar bērna acīm". I. Knaģis ar ģimeni tika deportēts 15 gadu vecumā 1941. gadā no Jēkabpils uz Krasnojarskas apgabala ziemeļiem Sibīrijā. Latvijā Knaģis atgriezās 1962. gadā. Viņš piedalījies Latvijas Politiski represēto apvienības un Rīgas Politiski represēto kluba dibināšanā. Knaģis pēc 1988. gada organizējis arī vairākas ekspedīcijas uz Sibīriju, lai uzstādītu piemiņas zīmes vietās, kur gājuši bojā daudzi no deportētajiem latviešiem. 2001. gadā publicēta viņa atmiņu grāmata "Bij" tādi laiki".
Latviju memoriāla atklāšanas ceremonijā pārstāvēja arī Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ēriks Zunda un Latvijas vēstniecības ASV vadītāja pienākumu izpildītājs Māris Selga.
Memoriālam ziedojušas arī daudzas citas bijušā sociālistiskā bloka valstis. Memoriāla būvniecībai 1994. gadā ar ASV Kongresa rīkojumu tika izveidota bezpeļņas sabiedriska organizācija "Komunisma upuru piemiņas fonds". Fonda goda priekšsēdētājs ir ASV prezidents Džordžs Bušs, bet dibinātāju, padomes un biedru sarakstā ir arī vairāki bijušie ārvalstu prezidenti, starp tiem bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis, Polijas līderis Lehs Valensa un Lietuvas pārstāvis Vītauts Landsberģis. Fonda priekšsēdētājs ir populārais ASV vēsturnieks Lī Edvards, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par ASV prezidentiem, tostarp par Ronaldu Reiganu. Fonda galvenie dibinātāji ir asi komunistiskā režīma kritiķi republikānis, ASV kongresmenis Dans Rorbahers, bijušais ASV senators, Senāta ārlietu komitejas priekšsēdētājs demokrāts Klaiborns Pells un bijušais ASV senators, komitejas loceklis republikānis Džesijs Helmss. Fondu dibināja ar toreizējā ASV prezidenta Bila Klintona parakstu.
Latvijas Avīze, 13.06. 2007
Piemiņa un Buša rokasspiediens.
Dace Kokareviča
To vairāk nekā tūkstoš cilvēku vidū, kuri otrdien piedalījās Vašingtonā komunisma upuru piemiņai veltītā memoriāla atklāšanā, latvieši bijuši kuplā skaitā. Uzrunu atklāšanas pasākumā teica arī ASV prezidents Džordžs Bušs, pieminot “tos vairāk nekā 100 miljonus cilvēku", kuri kopš Krievijas 1917. gada boļševiku revolūcijas gājuši bojā komunistiskajos režīmos visā pasaulē. Pateicoties Amerikas latviešu apvienībai, uz pieminekļa atklāšanu Vašingtonā varēja aizbraukt arī politiski represētie no Latvijas Benita Eglīte un Ilmārs Knaģis, kuram roku paspiedis arī Dž. Bušs.
B. Eglīte ar ģimeni tika deportēta 1949. gadā 11 gadu vecumā no Annenieku pagasta uz Omskas apgabalu. Deportācijā pārdzīvoto Eglīte iemūžinājusi zīmējumos, ko Latvijas Okupācijas muzejs apkopojis un publicējis grāmatā "Ar bērna acīm". I. Knaģis ar ģimeni tika deportēts 15 gadu vecumā 1941. gadā no Jēkabpils uz Krasnojarskas apgabala ziemeļiem Sibīrijā. Viņš piedalījies Latvijas Politiski represēto apvienības un Rīgas Politiski represēto kluba dibināšanā. Pēc 1988. gada organizējis arī vairākas ekspedīcijas uz Sibīriju, lai uzstādītu piemiņas zīmes vietās, kur gājuši bojā daudzi deportētie latvieši.
Amerikas latviešu apvienības (ALA) biroja vadītājs Raits Eglītis telefonsarunā pastāstīja par memoriāla atklāšanas pasākuma norisi. Izejot ļoti stingrai drošības kontroles zonai, ceremonijas dalībnieki pie memoriāla ieradās jau astoņos no rīta. Apkārtējās ielas bija noslēgtas, uz jumtiem atradās snaiperi, un drošība tika kontrolēta arī no helikoptera. Pēc savas uzrunas ASV prezidents Dzordžs Bušs devās sasveicināties ar klātesošajiem, un kā vienam no pirmajiem paspieda roku Ilmāram Knaģim – politiski represētajam, kurš pēc ASV latviešu ielūguma bija ieradies Vašingtonā no Latvijas. Īsu ziņu par to, ka ALA ielūgusi viņu un otru komunistiskajās represijās cietušo latvieti Benitu Eglīti uz memoriāla atklāšanu, bija ievietojis laikraksts "Washington Times". Abus intervēja radio "Brīvā Eiropa", iepriekš pajautājot, vai Knaģis varētu atbildēt krieviski. Ātri tika izlemts, ka tomēr tiks runāts latviski, un Raits Eglītis tulkoja atbildes angliski.
Organizācijas, kas ziedojušas naudu memoriāla celtniecībai, uz atklāšanas ceremoniju saņēma ielūgumus – Amerikas latviešu apvienībai bija seši ielūgumi, Pasaules brīvo latviešu apvienībai – astoņi. Ceremonijā varēja piedalīties arī cilvēki, kas paši bija nopirkuši biļetes uz šo pasākumu. Raits Eglītis piebilda, ka biļešu skaits bija ierobežots, un 50 dolāru biļete bija uz rīta ceremoniju, bet, samaksājot 300 dolāru, varēja piedalīties programmā visas dienas garumā – piedalīties atklāšanas ceremonijā, svinīgajās pusdienās, diskusijā un vakara pieņemšanā. Biļetes bija iegādājušies daudzi latvieši. "LA" jau rakstīja, ka memoriāla būvniecībai 1994. gadā ar ASV Kongresa rīkojumu tika izveidots Komunisma upuru piemiņas fonds. Vairākus tūkstošus ASV dolāru memoriāla izveidei ziedojusi arī Latvijas valsts, PBLA un ALA.