saturs

Bhagavad-gīta kāda tā ir

Skaidrojošā vārdnīca

Ačintja bhēdābhēda tatva — Kunga Čaitanjas mācība par Dieva un Viņa enerģiju neaptveramo vienību un atšķirību.

Ahimsa — nevardarbība.

Akarma — darbības, kas atbrīvo cilvēku no dzimšanas un nāves riteņa.

Anumāna — zināšanas, kas iegūtas ar induktīvo (spriešanas) paņēmienu. Ar šādām zināšanām vēl nevar sasniegt Absolūto Patiesību.

Apaurušēja — vārdi, kurus nav izteikusi pasaulīga personība. Pārpasaulīgi vārdi, ko pavēstījis Dievs Kungs.

Arčana — kalpošana Dievībai.

Arčā vigraha — Dieva Kunga godināmais veidols, kas sastāv no materiālajiem elementiem, lai mēs varētu Viņu ieraudzīt.

Ašta sidhi — astoņas mistiskās pilnības, kas sasniedzamas ar jogu.

Asura — dēmons un ateists; rupjš materiālists.

Avatārs — Dieva Kunga veidols, Kungam atnākot uz materiālo pasauli.

Avjakta — neizpausts.

Āčārja — īstens skolotājs, kurš māca ar savu piemēru, garīgais skolotājs.

Āšrams — viena no četrām garīgās dzīves kārtām. Skat. arī brahmačarja, grihastha, vānaprastha, sanjāsa.

Ārati — ceremonija, kurā tiek sveikts Kungs, daudzinot Viņa svētos vārdus, kā arī piedāvājot ēdienu, gaismekļus, vēdekļus, ziedus un smaržkociņus.

Āroha — augšupejošais zināšanu apgūšanas ceļš, t.i., pilnīgu zināšanu saņemšana no īstenām autoritātēm, piemēram, Vēdu rakstiem.

Ātma — dvēsele.

Bhagavad-gīta — Krišnas, Dieva Kunga, saruna ar bhaktu Ardžunu. Bhagavad-gītā pavēstīts, ka garīgā kalpošana ir gan cilvēka dzīves galamērķis, gan līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.

Bhagavāns — Augstākās Patiesībais augstākā personālā veidola iezīme Dieva Augstākā Personība, kas ir pilnībā apveltīta ar sešām varenībām (bagātību, spēku, slavu, skaistumu, zināšanām un atsacīšanās spēju).

Bhakta — Visaugstā Kunga kalps.

Bhakti — mīlestība uz Dievu. Garīgā kalpošana.

Bhakti joga — savienošanās ar Visaugsto Kungu, garīgi kalpojot.

Brahma — pirmā radītā dzīvā būtne Visumā un materiālā Visuma pakārtotais radītājs.

Brahmačarja — mācekļa dzīve dzimumatturībā; saskaņā ar Vēdām tā ir pirmā garīgās dzīves kārta.

Brahmans — Absolūtās Patiesības bezpersoniskā (impersonālā) iezīme, kas visu caurstrāvo.

Brahmavādī — pārpasaulnieks impersonālists.

Brāhmans — Vēdu sabiedrības pirmās, saprātīgākās kārtas pārstāvis; priesteris.

Buda — Dieva Kunga avatārs, kas ieradās ar nolūku mācīt ļaudīm nevardarbību (ahimsu).

Čētana — ar apziņu apveltīta dzīva būtne.

Dēmons — cilvēks ateists, kas neievēro svēto rakstu norādījumus, kas vienmēr alkst arvien lielāku materiālo baudu un kas noliedz Dievu.

Dēva dāsī — dejotājas un dziedones, kas kalpo Dievībām.

Dharma — reliģija; pienākums, īpaši mūsu mūžīgās kalpa attiecības ar Kungu.

Dvēsele — Dieva neatņemamā garīgā daļiņa, kas atšķiras no rupjā un smalkā ķermeņa, atrodas būtnes sirdī un caurstrāvo ķermeni ar apziņu.

Džīva tatva — dzīvās būtnes, Dieva Kunga niecīgās daļiņas.

Ēkādašī — īpaša diena, kurā ieteicams vairāk domāt par Krišnu. Ēkādašī ir vienpadsmitā diena pēc jauna, kā arī pēc pilna mēness. Šajā dienā uzturā jāizvairās lietotgraudaugus un pākšaugus.

Garīgā kalpošana — pilnīga sevis uzticēšana Visaugstajam Kungam un kalpošana Kungam ar tīru mīlestību un bhakti.

Gjāna — zināšanas un to izkopšana.

Goloka Vrindāvana (Krišnaloka) — augstākā garīgā planēta, Paša Kunga Krišna mājvieta.

Gopī — Krišnas draudzenes, ganu meitenes, kuras ir pilnīgi uzticējušas sevi Kungam un ir Viņa tuvākās bhaktas.

Grihastha — ģimenes cilvēka dzīve saskaņā ar svēto rakstu norādījumiem; garīgās dzīves otrā kārta vēdiskajā sabiedrībā.

Guru — garīgais skolotājs.

Harē Krišnas mantra — Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē
Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē

Indra — galvenais no valdošajiem padieviem un debesu planētu valdnieks.

Jagja — Vēdiskā ziedošanas ceremonija; arī Visaugstais Kungs, kurš ir visu ziedošanu galamērķis.

Jamarādža — padievs, kas ir atbildīgs par grēcīgo dzīvo būtņu nāvi un sodīšanu.

Jogs — pārpasaulnieks, kurš tiecas savienoties ar Visaugsto Kungu.

Juga — viens no četriem Visuma laikmetiem. Visuma pastāvēšanas laikā atkārtojas daudzi četru jugu cikli, no kuriem katrs ilgst 1 728 000 gadu.

Kali juga (Kali laikmets) — pašreizējais laikmets, kam raksturīgs ļaužu ķildīgums. Tas ir pēdējais četru laikmetu ciklā, un šis laikmets ir sācies pirms pieciem tūkstošiem gadu un ilgs vēl 427 000 gadu.

Kaništha adhikārī — cilvēks uz Dieva apzināšanās zemākās pakāpes.

Karatālas — mazi sitamie šķīvji, kurus lieto kīrtanā.

Karma — materiālistiska darbība, kas veikta darba augļu dēļ, un tās rezultāti.

Karma bandhana — darbības, kas piesaista materiālajai pasaulei.

Karma kānda — Vēdu rakstu daļa, kurā ieteikta rituālu veikšana materiālu labumu iegūšanai.

Karma joga — darbība garīgajā kalpošanā; arī auglīga darbība, kas veikta saskaņā ar Vēdu norādījumiem.

Karmī — tas, kurš darbojas augļu dēļ. Materiālists.

Kīrtana — garīgā kalpošana, daudzinot Dieva svētos vārdus un slavinot Visaugsto Kungu.

Krišnaloka — Skat. Goloka Vrindāvana.

Kšatrijs — karotājs vai valdnieks; vēdiskās sabiedrības otrā kārta.

Mahāmantra — diženā atbrīves dziesma:
Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē
Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē

Mahāratha — varens karotājs, kurš viens pats spēj cīnīties ar desmit tūkstošiem karavīru.

Mantra — Vēdu himnu pārpasaulīgā skaņa, kas var atbrīvot prātu no maldiem.

Mathura — Kunga Krišnas mājvieta netālu no Vrindāvanas. Mathurā Viņš piedzima un vēlāk, pēc Savām bērnības rotaļām Vrindāvanā, Viņš tajā atgriezās.

Maija — Visaugstā Kunga zemākā, maldinošā enerģija, kas valda pār materiālo pasauli; arī stāvoklis, kurā mēs esam aizmirsuši savas mūžīgās attiecības ar Krišnu.

Mācekļu pēctecība — garīgo skolotāju ķēde, pa kuru neskartā veidā tiek nodots Dieva vēstījums.

Madhjama adhikārī — cilvēks, kas sasniedzis Dieva apzināšanās vidējo pakāpi.

Mahābhāgavata — izcila personība, kas sasniegusi augstāko garīgo pilnību un redz visu saistībā ar Visaugsto Kungu.

Mājāvādī — filozofi impersonālisti, kuri iedomājas, ka Visaugstajam Kungam nav veidola un ka dzīvā būtne līdzinās Dievam.

Mridanga — māla bungas, kas tiek izmantotas kopīgā Dieva svēto vārdu daudzināšanā.

Mukti — atbrīve no pastāvīgā dzimšanas un nāves cikla.

Nārājana para — tas, kurš ir veltījis savu mūžu Visaugstajam Kungam — Nārājanam jeb Krišnam.

Nirguna — brīvs no materiālo īpašību ietekmes.

Neīstais «es» — neīstā sevis apziņa, sevis uzskatīšana par laicīgo ķermeni.

Padievi — izcilas dzīvās būtnes, piemēram, Brahma, Indra u.c., kurām Visaugstais Kungs ir devis īpašas spējas darboties kā Visuma pārvaldītājiem.

Parampara — mācekļu pēctecība, kuras locekļi ir īsteni garīgie skolotāji.

Pārpasaulīgs — ārpus materiālās pasaules, transcendentāls.

Pradžāpati — padievi, kuri rūpējas par Visuma iedzīvotāju skaita palielināšanu.

Prasāda — Kunga žēlastība; veģetārs ēdiens vai kāda lieta, kas vispirms piedāvāta Visaugstajam Kungam un tādējādi padarīta garīga.

Pratjakša — tiešs pierādījums, kas balstās uz materiālo jutekļu uztveres spēju.

Prāts — smalka matērijas pamatviela, ar ko darbojas dzīvā būtne. Prāts analizē no jutekļiem pienākošos impulsus, pieņemot vai noraidot noteiktu informāciju.

Purānas — Vēdu pielikumi, kas vēstī par vēsturiskiem notikumiem. Tās ietver stāstus par Visaugstā Kunga dažādajiem avatāriem un sīkus norādījumus garīgās kalpošanas praksē.

Puruša avatāri — trīs sākotnējie Višnu izvērsumi, kas rada, uztur un iznīcina Visumu.

Ratha jātra — ikgadēji svētki, kuros Visaugstais Kungs Dievības veidolā kā Kungs Džaganātha kopā ar savu brāli Baladēvu un māsu Subhadru atstāj templi un brauc lielos ratos.

Riši — svētais.

Sač čid ānanda — garīgās dzīves dabiskais stāvoklis — mūžīga pastāvēšana, pilnīga apziņa un bezgalīga laime.

Sač čid ānanda vigraha — Kunga pārpasaulīgais veidols, kas ir mūžīgs, zināšanu un svētlaimes pilns.

Saistītā dvēsele — iemiesotās dvēseles, kas nonāk materiālās dabas likumu varā un tāpēc uzskata sevi par ķermeņiem un cieš un bauda laicīgajā pasaulē.

Sankīrtana — kopēja Visaugstā Kunga Krišnas slavināšana, sevišķi Dieva svēto vārdu daudzināšana. Tas ir garīgās apzināšanās paņēmiens, kas ieteikts šajā laikmetā.

Sanjāsa — dzīve atsacīšanās kārtā; saskaņā ar Vēdām tā ir garīgās dzīves ceturtā kārta.

Saprāts — smalka matērijas pamatviela. Saprāts spēj novērtēt prāta saņemtos impulsus un izstrādāt darbības plānus.

Sarvagja — Visaugstais Kunga, kurš zina visu — gan pagātni, gan tagadni, gan nākotni.

Sādhana bhakti — garīgās kalpošanas sākuma stadijas vadošā prakse.

Sātvika — tas, kurš atrodas skaidrībā.

Svāmī — tas, kurš valda pār prātu un jutekļiem; tā tiek saukts cilvēks, kurš ir atsacīšanās jeb sanjāsas dzīves kārtā.

Šabda pramāna — pilnīgas zināšanas, kas ir nekļūdīgas, jo saņemtas no autoritatīva avota, piemēram, Vēdu rakstiem.

Šāstras — svētie raksti, piemēram, Vēdas, kā arī to pielikumi un komentāri.

Šrīmad Bhāgavatama — vistīrākā Purāna jeb vēsturiski stāsti, kas vēstī vienīgi par tīru garīgo kalpošanu Visaugstajam Kungam. Pirms pieciem tūkstošiem gadu Šukadēva Gosvāmī to pavēstīja Parīkšitam Mahārādžam, un to vēlreiz izstāstīja Sūta Gosvāmī Naimišāranjas gudrajiem. Šī Purāna sastāv no divpadsmit dziedājumiem, kuros ietilpst astoņpadsmit tūkstoši pantu.

Šiva — īpašs Kunga avatārs, kas darbojas kā padievs un atbild par neziņas īpašību un materiālā Visuma iznīcināšanu noteiktā laikā.

Šūdra — strādnieks; Vēdu sabiedrības ceturtā kārta.

Tapasja — askēze; brīvprātīga grūtību uzņemšanās augstāka mērķa labad.

Tilaka — svētas zīmes, ko vaišnavs ar māliem liek sev uz pieres un citām ķermeņa daļām.

Upanišadas — Vēdu filozofiskie darbi, kas domāti, lai paceltu lasītāju tuvāk Absolūtās Patiesības personiskās dabas izpratnei.

Utama adhikārī — persona uz Dieva apzināšanās augstākās pakāpes.

Vaikuntha — garīgā valstība, kurā nav raižu. Tā ir tālu ārpus materiālā Visuma.

Vaišnavs — Visaugstā Kunga Višnu jeb Krišnas bhakta.

Vaišja — zemkopis vai tirgotājs; vēdiskās sabiedrības trešā kārta.

Varna — viena no četrām sabiedrības kārtām vēdiskajā civilizācijā. Tā tiek noteikta saskaņā ar darbību, uz kuru cilvēkam ir tieksme, kā arī ar to, kāda materiālās dabas īpašība (guna) visvairāk ietekmē šo cilvēku. Skat. arī brāhmans, kšatrijs, vaišja, šūdra.

Varna sankara — bērni, kuru ieņemšana nav notikusi saskaņā ar Vēdu reliģijas principiem; negribēti pēcnācēji.

Varnāšrama — sabiedrības iedalījums četrās sociālās un četrās garīgās dzīves kārtās. Ideālā Vēdiskā sabiedrība ir balstīta uz varnāšramas principiem.

Vānaprastha — tas, kurš aizgājis no darba dzīves; saskaņā ar Vēdām tā ir trešā garīgās dzīves kārta.

Vēdas — sākotnējie svētie raksti, ko teicis Kungs Krišna.

Vēdānta — Vēdu secinājums. Šrīlas Vjāsadēvas sarakstītās sūtras, kurās koncentrētā veidā izklāstīta Absolūtās Patiesības daba.

Vibhūti — Visaugstā Kunga bagātības un spējas.

Virāt rūpa — iedomāts Dieva Kunga Visuma veidols.

Višnu — Visaugstais Kungs; Kunga Krišnas izvērsumi uz Vaikunthas planētām, kā arī izvērsumi materiālo Visumu radīšanai un uzturēšanai.

Višnu tatva — Dieva stāvoklis jeb kategorija. Šis termins ir attiecināms uz Visaugstā Kunga sākotnējiem izvērsumiem.

Vrindāvana — Krišnas mūžīgā mājvieta, kur Viņš pilnībā izpauž Savu mīlestību; ciemats, kurā Kungs pirms pieciem tūkstošiem gadu atklāja Savas bērnības rotaļas.

Vjāsadēva — Kunga Krišnas avatārs, kurš deva cilvēcei Vēdas, Purānas, Vēdānta-sūtras un Mahābhāratu.
Реклама: Недорогая и качественная мебель столплит я заказал здесь || Здоровье головная боль заболевания. || пастырь 3d